Liela savu, peļ pretinieku dziedāšanu.
890-0 Tà dziedaja sveši ļaudis, Kà dunduri dundurava; Es ar savu brāleniņu Kà bitite vīvinaju. 890-1 Sveši ļauds sagòjuši, Kó dunnduri dunnduròva; Es ar sovím bròļeņím Kó biteite veìvynòvu. 891-0 Užu, užu, panāksniece, Nedrīksteja, nemāceja! Kad es būtu panāksniece, Es drīkstetu, es mācetu, Es drīkstetu, es mācetu Tautu galdu trīcinàt. 891-1 Panāksnieces nemāceja Taut' istabu trīcinàt; Es drīkstetu, es mācetu Taut' istabu trīcinàt. 892-0 Uzvareju, uzvareju, Dieviņš manim palīdzeja! Tu kà tupa, es kà kaudze, Ko tu manim padarisi. 892-2 Ciema meitas man' gribeja Ar dziesmàm uzvārèt. Kur tu mani uzvāresi, Es kà kaudze, tu kà tupa. 892-1 Dziedi, dziedi tu, puišeli, Tu jau mani nevinnesi; Tu kà krupis, es kà liepa, Es jau tevi uzvārešu. 893-1 Lai nāk piecas Melnavietes Pret man' vienu Radavieti Ar darbiem, runašanu, Ar daiļo dziedašanu! 893-0 Uzvinneju, uzvinneju Viņpus upes dziedatajus: Ne ar darbiem lidzu tika, Ne ar skaistu dziedašanu. 894-1 Vaj tu dziedi, vaj nedziedi, Tu jau mani nevinnesi, Vinneš' tevi rītê agri, Vinneš' tevi vakarê.
|