2221-2
Til, til, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam tàs izkapts tev vajadzeja?
-Izkapts vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajadzeja gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajadzeja cūciņu ganīt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajadzeja kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajadzeja miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajadzeja karâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Ieteceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Zelta ripu ripodami,
Zeltāboli mētadami.

2221-13
Biku, biku, āziti, kur liki radziņu?
-Pārdevu Krievam, nopirku daļģiti.
Kur liki daļģiti?-Sieniņu pļāvu.
Kur liki sieniņu?-Gosniņai devu.
Kur liki gosniņū?-Pieniņu slaucu.
Kur liksi pieniņu?-Bērniņiem devu.
Kur liksi bērniņus?-Cūciņas ganìs.
Kur liksi cūciņas?-Kalniņu raks.
Kur liksi kalniņu?-Miezišus sēšu.
Kur liksi miezišus?-Alutiņu brūvešu.
Kur palika alutiņš?
-Tas ieskrēja melnâ upê.
Kur palika melna upe?
-To izdzēra melni vērši.
Kur palika melni vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗais ceļš?
-To noēda (?) Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs ieskrēja zaļâ kokâ.
Kur palika zaļais koks?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.

2221-12
Āziti, buciti, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam par siena pļaušanu.
Āziti, buciti, kur tu liki sieniņu?
-Atdevu gosniņai par saldu pieniņu.
Āziti, buciti, kur tu liki pieniņu?
-Atdevu pieniņu saviem brāļiem.
Ko tev laba brāļi dara?
-Brāļi manim kaŗâ gāja.
Ko no kaŗa tie pārnesa?
-Divi zelta adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iespraudu smilšu kalnâ.
Kur palika smilšu kalns?
-To apēda (?) baltas zosis.
Kur palika baltas zosis?
-Aizpeldeja lielu jūru.
Kur palika liela jūra?
-To izdzēra melni vērši.
Kur palika melni vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-To izara Dieva vīri.
Kur palika Dieva vīri?
-Tie uzkāpa debesîs.

2221-4
Bim, bim, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam izkapti kalt.
Kam tàs izkaptes tev vajadzeja?
-Man vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam tà sieniņa tev vajadzeja?
-Man vajadzeja govim dot.
Kam to govu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam to pieniņu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērniņu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja cūciņas ganìt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja kalniņu rakšņàt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Man vajadzeja miezišus sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja alutiņu brūvàt.
Kam ta alutiņa tev vajadzeja?
-Man vajadzeja brāļiem dot.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Tiem vajadzeja kaŗâ iet.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Viens pārnesa kniepadatu,
Otris zelta gredzentiņu.
Kur palika kniepadata
Ar to zelta gredzentiņu?
-Tos iedūru celmiņâi.
Kur palika tas celmiņis?
-Tas sadega sīkis pelnis.
Kur palika sīki pelni?
-Vējš iepūta upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja gaŗ' celiņu.
Kur palika gaŗš celiņis?
-Tas apauga zaļu zāli.
Kur palika zaļa zāle?
-To noēda meža zosis.
Kur palika meža zosis?
-Tàs noskrēja augstis mežis.
Kur palika augsti meži?
-Tos nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesīs,
Zelta kokles koklēdami,
Grāmatiņu lasidami.

2221-9
Āziti, Mikuliti, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam, lai kaļ izkapti.
Kama izkapti?-Ko pļaut sieniņu.
Kama sieniņu?-Ko dot telitèm.
Kama telitèm?-Lai dod pieniņu.
Kama pieniņu?-Ko dot bērniņam.
Kama bērniņam?-Lai gana cūciņas.
Kama cūciņas?-Lai rušina kalniņu.
Kama kalniņu?-Ko sēt miezišus.
Kama miezišus?-Alutiņu darìt.
Kama alutiņu?-Tēvam dot.
Kama tèvam?-Tēvs brauca Rigâ.
Ko tas tēvs tev atveda?
-Div' misiņa adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iesprauda liepas celmâ.
Kur palika liepas celms?
-Tas sadega zilu guni.
Kur palika zila guns?
-To nodzēsa smalki lieti.
Kur palika smalki lieti?
--Sateceja mellâ upê (upitê).
Kur palika mellà upe (ta upite)?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika mellie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas saauga smalku birzi.
Kur palika smalkà birzs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs,
Biķerišus dzerdami,
Glāzites skandinadami-
Lir, lir, lir!

2222-1
Stibriņ auniņ, kà labi klājàs?
- Gan labi, gan labi šim brīžam:
Ziemu sieniņš, vasaru zālite,
Pavasari siltais ūdentiņš.

2222-0
Aveniņ, aveniņ, kà tev klājàs?
Tu zin', Dieviņ, kà man klājàs:
Ziemu sieniņš, vasaru zālite,
Pavasar siltais ūdentiņš.

2223-1
Buciņš pili ùztaisija
Strumpadamis, lēkadamis,
Kaza vilka akmentiņu
Čūladama, raudadama.

2223-0
Aveniņš pili dara
Strumpedams;
Kaza vilka akmentiņus
Raudadama.

2224-0
Ku' ta tu biji, āziti mans?
-Sudmalâs, sudmalâs, kundziņi mans.
Ko tu tur dariji, āziti mans?
-Kviešus, rudzus bīdeleju, kundziņi mans.
A' ko tu slauciji, āziti mans?
-A' bārzdiņu, a' bārzdiņu, kundziņi mans.
A' ko tu mēroji, āziti mans?
-A' radziņu, a'radziņu, kundziņi mans.
A' ko tu strīķeji, āziti mans?
-A' kājiņu, a' kājiņu, kundziņi mans.
Vaj ta tu nezagi, āziti mans?
-Zagu kviešs, zagu rudzus, kundziņi mans.
Vaj ta tevi neķēra, āziti mans?
-Ķēra gan, ķēra gan, kundziņi mans.
Vaj ta tevi nepēra, āziti mans?
-Pēra gan, pēra gan, kundziņi mans.
A' ko tevi pēra, āziti mans?
-A' pagali, a' pagali, kundziņi mans.
Va ta tu nebļāvi, āziti mans?
-Bļāvu gan, bļāvu gan, kundziņi mans.
Kà ta tu bļāvi, āziti mans?
-Buku bē, buku bē! kundziņi mans.