33556-0
Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Aztravâ šķinu,
Maskavâ pinu,
Danskavâ novalkaju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Vaj tu pazīsti
Savu īsto tēvu?
- Gan es pazinu
Savu īsto tēvu
Savu īsto tētiņu
Par simtiem arajiem:
Dimanta arklis,
Bērs kumeliņis,-
Tas ir mans īstais tēvs,
Tas ir mans arajiņš.
Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Aztravâ šķinu,
Maskavâ pinu,
Danskavâ novalkaju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Vai tu pazīsti
Savu īsto māti?
- Gan es pazinu
Savu īsto māti,
Savu īsto māmiņu
Par simtàm vērpejàm:
Sudraba ratiņš,
Dimanta spole,-
Ta mana īstà māte,
Ta mana vērpejiņa.
Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Aztravâ šķinu,
Maskavâ pinu,
Danskavâ novalkaju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Vaj tu pazīsti
- Gan es pazinu
Savu īsto brāli,
Savu īsto brāliti
Par simtiem jājejiem:
Sudraba sedli,
Dimanta kāpšļi, -
Tas ir mans īstais brālis,
Tas ir mans jājejiņš.
Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Aztravâ šķinu,
Maskavâ pinu,
Danskavâ novalkaju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Vaj tu pazīsti
Savu īsto māsu?
- Gan es pazinu
Savu īsto māsu,
Savu īsto māsiņu
Par simtàm audejàm:
Sudraba stelles,
Dimanta ķemme,
Ta mana īstà māsa,
Ta mana audejiņa.

33557-0
Eim', pašas māsiņas
Danciti vest!
Ciempuiši slinki,
Brāliši mazi.
Es māceju danci vest
Līkumiņu līkumiem;
Audekliņa nemāceju,
Tas teceja čokarâ.
Lai teceja, ja teceja,
Gan es pate noaudišu.
Man māmiņa noauduse
Dancojamu rinduciņu:
Zīda, zelta apmetuse,
Sudrabiņa ieauduse.
Paldies saku māmiņai
Par to kuplu rinduciņu,
Es varju tautu dēlu
Sterbelês sitinàt.
Jūdz zemê, jūdz zemê,
Jau piekusa, jau piekusa,
Simtu jūdzu ritinaja
Tai vienâ jūgumâ.

33558-0
Es māceju danci vest,
Man spēlmaņa nevajaga:
Ar kājàm bungas situ,
Ar mutiti stabuleju.
Krustim dejam,
Krustim lecam,
Krustim darita
Ta istabiņa.
Ko jauna būdama
Es nedariju:
Ozolu stādiju
Istabas vidû,
Čabeja lapiņas
Dancojot.

33559-1
Es palaižu gredzineņu
Jaunu meitu pogolmâ.
Vina gòja, pòri spéra,
Ùtra apļeik aptecèja,
Trešò gòja, tei pacèļe
Munu zalta gredzineņu.
Audzi ļela, staigai bollta,
Byusi muna ļaudaveņa.

33559-0
Es pasviedu bērza rīksti
Pa meitiņu kājiņàm.
Viena nāca, pāri kāpa,
Otra apkārt apteceja,
Trešà nāca, ta pacēla,
Ta būs mana līgaviņa.

33559-5
Es pasviedu zelta niedri
Pa meitiņu kājiņàm.
Pirmà nāca, pāri kāpa,
To vēleju dzērajam;
Otra apkārt apteceja,
To vēleju bāliņam;
Trešà nāca, ta uzņēma,
Ta būs mana līgaviņa.

33559-6
Jaunas meitas danci veda
Kà to vaska ritentiņu,
Es pametu zelta niedru
Zem meitiņu kājiņàm.
Pirmà nāca, pāri lēca,
Otra apkārt apteceja,
Trešà nāca, ta uzņēma,
Ta būs mana līgaviņa.

33559-8
Zelta niedrit' i pasviežu
Zem meitiņu kājiņam;
Kura ņiedrit' i padeva,
Ta būs mana līgaviņa.

33559-7
Lai es gāju, kur iedamis,
Gāju meitu pulciņâ,
Metu savu zelta niedri
Pa meitiņu kājiņàm.
Viena nāca, pāri lēca,
Otra apkārt apteceja,
Trešà nāca, ta pacēla,
Ta būs mana līgaviņa.

33559-4
Es pasviedu sav' niedriņu
Zem meitiņu kājiņàm.
Viena nāca, pāri lēca,
Ta bij liela palaidniece;
Otra apkārt ritinaja,
To vēlēšu bāliņam;
Treša niedru man padeva,
Ta būs mana līgaiņa,
Man cimdiņu aditaja,
Man vietiņas taisitaja,
Kad iziešu, pavadìs(i),
Kad pārnākšu, sagaidìs(i),
Mīļus vārdus manim dos(i),
Manu dzīvi aplaimos(i).