33579-1
Es moza meita,
Maņ lyla laìma:
Cik dìnys jója
Treis precinìki.

33580-1
Es maza meitiņa,
Man laba laime,
Man jāja precnieki
Trīs reizes dienâ.
Nebēdà tu, tautieti,
Ka es tāda maza esmu;
Aušu kurpes, likš' vaiņagu,
Ir es tev līdzi būšu.

33580-0
Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienâ
Jāj precinieki.
Jem mani, tautieti,
Neraugi mazu;
Lai es maza, bet tikuse,
Gan es tevi appuškošu.

33581-0
Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizi dienâ
Precnieki nāca.
Es teku namâ
Mutiti mazgàt,
Ieraugu Laimiti
Pie spaiņa stāvot.
"Vēl neej, meitiņa,
Vēl nava laika"!
Nu eimu iekšâ
Darbiņu dzīvot.

33582-1
Sukaju galviņu,
Mazgaju mutiti,
Skatos pa logu,
Jāj precnieki.
Velns tavu kaklu!
Kam jāji garàm?
Par mazu brīdi
Jāj atpakaļi.
- Māmiņa mīļà,
Tev skaista meitiņa.
- Ta skaistà meitiņa
Nav priekš tev auguse.

33582-0
Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienâ
Jāj precinieki.
Izteku namâ
Mutiti mazgàt,
Ieteku iekšâ,
Pie dvieļa slaukos,
Pie dvieļa slaukos,
Pa logu raugos,
Ieraugu tautieti ( precniekus)
Pa lauku (ceļu) jājot,
Pa lauku (ceļu) jājot,
Uz bēra zirga.
Velns tavâ sirdî!
Aizjāja garam.
Par mazu brītiņu
Jāj atpakaļ,
Jāj atpakaļ
Pie manis pašas.
-Labdien, māmiņa,
Vaj dosi meitiņu?
-Griez apkārt, kumeļu,
Jāj projam, tautieti,
Nav mana meitiņa
Priekš tevis augusi,
Mana daiļa meitiņa
Priekš labiem ļaudìm.
Tu kāršu spēlmans,
Liels naudas tērmans,
Liels krogus dzērajs,
Liels zirgu mītnieks.
-Es jāšu projam,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Roku nebučošu.
Tu, dailà meitiņa,
Nāc, atcel vārtus!
Ši, vārtus celdama,
Sāk gauži raudàt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava (mana) vaina,
Māmiņas vaina,
Kam nesolija.
Gaid' vienu gadiņu,
Tad māte vēlès,
Tad būsi mana
Daiļa līgaviņa.

33583-1
Strupi mani lindraki,
Apaļi gurni;
Puiši mani trenkaja
Ap lazdu krūmu.

33583-0
Es maza meitiņa,
Man lieli pupi,
Man' puiši dzenaja
Ap lagzdu krūmu.

33584-0
Es maza meitiņa,
Man' puiši lūko,
Man kuplas piedorknes,
Dzelteni mati.

33585-0
Izauga liepiņa
Klēts pakaļâi,
Es pate zīlite
Lēkataja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu,
Uz trešu lēkdama
Ieraugu tautas,
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Pusotra simtiņa
Jājejiņu.
-Mūc, mūc, māsiņa,
Priedola ( Dzīparu) klētêi,
Lai sedza māmiņa
Ziedainu sagšu.
Māmiņa nesedza,
Ta žēli raud;
Lai sedz māsiņa,
Ta neraudaja.
Māsiņa nesedza,
Ta žēli raud;
Lai sedza māršiņa,
Ta neraudaja.
Māršiņa nesedza,
Kam bārgi (ķītri) dzīvoji.
-Sedz, sedz, māršiņa,
Nu šķirsimies,
Nu mūsu zemite
Jau izdalita.
Vecaju tēviņu,
Atceli vārtus!
Tēviņis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla brālitis,
Tas neraudaja;
Brālitis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla svainitis,
Tas neraudaja;
Svainitis atcēla,
Jo raudadams.
-Ar Dievu, tēviņis,
Ar, māmuļite!
Dievs, devi tautâs
Labvakariņu!