Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām.
Katalogs > ... > Precību dziesmas. > Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām.
- Rudens - precību laiks.( 320 )
- Mielasts.( 112 )
- Meitas iet rādīties.( 120 )
- Bildināšana.( 1853 )
- Atraida.15090.-@15295.( 2175 )
- Pieņem precības.( 195 )
- Taujājās, rauga vietu.( 103 )
- Sader, dod roku, dod un mij gredzenus.( 696 )
- Rokas nauda, saderot.( 14 )
- Derību mielasts jeb "lielais brandvīns".( 145 )
- Dāvanas.( 120 )
- Jāda lūkoties, jāj precībās.( 825 )
- Apdziedāšana un zobgalība dažādos precību brīžos un atgadījumos.( 548 )
- Dažādas dziesmas un apcerējumi, kas zīmējās un precībām.( 218 )
- Preceniekus izvada no brūtes mājām.( 81 )
- Precenieki pārnāk savās mājās.( 12 )
- Tautietis apciemo sarunāto līgaviņu, sevišķi nakti.( 49 )
- Brūtgans atsakās no puišu dienām, no meitiņām māsiņām.( 4 )
- Atsaka, atder, šķirās. - Atstātā brūtgana, resp. brūtes, gaudas.( 446 )
- Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās.( 89 )
- Iemesli, kādēļ meita vēl nevar, vaj negrib iet tautās.( 35 )
- Tautas gaidāmas.( 514 )
- Velti gaida.( 179 )
- Tautas (precenieki) nāk.( 1734 )
- Brāļi saņem, māsa pabaro tautas par zīmi, ka precības pieņem, un otrādi, ja precības īsi atraida.( 0 )
- Istabā viesi apsveicina nama tēvu un sevišķi nama māti, un taisni, vaj aplinku izteic savu nolūku un vajadzību.( 247 )
- Nepublicētās
Rezultāti: 3841 - 3850 no 4016 15797-0 Es tam tautu dēliņam Ik rudeni žēl dariju: Pavasari sadereju, Nāk rudenis, atsaciju. 15798-0 Es tam tautu dēliņam Žēlumiņu padariju: Piesoliju, atsaciju, Lai staigà raudadams. 15799-4 Es uzkāpu kalniņâ, Pašâ kalna galiņâ, Dzirdu ļaudis runajot, Ka man brūte atsakot. Nolaižos lejiņâ, Segloj' bēru kumeliņu, Segloj' bēru kumeliņu, Jāju brūtes aplūkot. Ne pie vārtiem nedajāju, Redzu brūti klēts priekšâ Brūnus matus ķemmejot, Baltas rokas mazgajot, Baltas rokas mazgajot, Zīd' dvielitê slaukoties. Ne ta manim roku sniedze, Ne ar manim runajàs. Ej projam, vīzdegune, Vaj es citas nedabušu? Būs māmiņa, kam būs meitas, Kas māk meitas audzinàt. Tai es sniegšu, tai es došu Savu zelta gredzentiņu. 15799-5 Gāju, gāju gar kalniņu, Līdz uzkāpu kalniņâi. Kad uzkāpu kalniņâi, Dzirdej' ļaudis runajam, Dzirdej' ļaudis runajam, Mana brūte atsakot. Tūlin steidzos no kalniņa, Sedloj' savu kumeliņu, Sedloj' savu kumeliņu, Aizsteidzos uz brūtes pili. Brūte sēd pie pils durvim, Kemmè savus brūnus matus. Es tai devu labu rītu, Ši ne ausi nepagrieza. Vaj tu domà, vīzdegune, Ka es tevi lūgties iešu? Gan būs māte, kas dos meitu, Kas māk meitu audzinàt Kà puķiti, kà roziti, Kà Vāczemes magoniti. 15799-1 Dzirdu ļaudis runajot, Līgaviņa atsakot. Ļaužu mēles neklausiju, Jāju pats apraudzìt. Garam jāju viņas sētu, Viņa stāv uz namdurvim. Labrītiņu, sirdspuķite, Sniedz rociņu, dod mutites, Sniedz rociņu, dod mutites, Būsi mana līgaviņa? Ši rociņu gan pasniedza, Bet vis mutes man nedeva. Ej tu, stalta vīzdegune, Es jau tevis nelūgšos. Zinu ceļu, māku jāt Ar bēro kumeliņu. Būs māmiņa, kas dos meitu, Kas māk meitu audzinàt. Nāks meitiņa kà rozite, Kà Vāczemes magonite. Tai es došu savu klēti, Savas klētis atslēdziņu. Kad aiziešu, pavadìs, Kad pārnākšu, sagaidìs. 15799-2 Es uzkāpu kalniņâ, Dzirdu ļaudis runajot, Dzirdu ļaudis runajot, Ka man brūte atsakot. Eim' stallî, segloj' zirgu, Jāšu tīši apraudzìt. Kad nojāju, tad atradu Sēžam viņu klēts durvîs, Sēžam viņu klēts durvîs, Gaŗus matus ķemmejot, Gaŗus matus ķemmejot, Baltas rokas mazgajot. Sniedzu rokas, devu mutes, Saucu savu līgaviņu. Ne ta sniedza savas rokas, Ne vārdiņa nesacija. Ko domà, vīzdegune, Vaj es citas nedabušu? Gan būs māte, kas dos meitas, Kas māk meitas audzinàt. 15799-0 Es uzkāpu kalniņâ, Pašâ kalna galiņâ. Dzirdej' ļaudis runajot, Ka man brūte atsakot. Steidzos drīzi no kalniņa, Segloj'savu kumeliņu, Segloj'savu kumeliņu, Jāju brūtes apraudzìt (aplūkot). Brūte sēd uz klēts durvim, Sukà (Ķemmè) savus brūnus matus, Sukà (Ķemmè) savus brūnus matus, Mazgà savas baltas rokas. Es tai devu labu rītu, Viņa vis neatņema; Ne ta man rokas deva, Ne ar mani parunaja. Vaj domà, vīzdegune, Ka es citas nedabušu? Zinu ceļu, māku jāt Ar barotu kumeliņu. Gan būs māte, kas dos meitu, Kas māk meitas audzinàt. Nāks meitiņa dziedadama, Kà rozite ziededama, Kà rozite ziededama, Kà saulite mirdzedama. 15799-3 Es uzkāpu kalniņâi, Pašâ kalna galiņâi. Dzirdej' ļaudis runajoti, Ka man brūte atsakoti. Es nokāpu no kalniņa, Sedloj' savu kumeliņu. Zinu ceļu, māku jāti Savu bēru kumeliņu. Zinu ceļu, māku jāti Uz tàm ciema meitiņàmi. Zinu māti, kas dos meitu, Kas māk meitas audzinati, Kas māk meitas audzinati, Kas tīk manam prātiņami. Nāks meitiņa kà rozite, Kà puķite ziededama. Ta būs mana līgaviņa, Manas vietas taisitaja, Manas vietas taisitaja, Cimdu, zeķu aditaja, Manas sētas kopejiņa, Manim prieka daritaja. Tai es došu savu muižu, Savas muižas atslēdziņas. 15800-0 Kur es iešu, kur palikšu, Kur es savu galvu likšu? Mana mīļa sadereta, Ta pie manim vairs nenāce. Segloš' savu kumeliņu, Jāšu viņas apraudzìt. Ne pie vārtu nepiejāju, Viņa durvîs skatijàs. Līdz piejāju, sniedzu roku, Viņa roku vairs nedeva. Ej ar Dievu, mana mīļa, Es tev ļauna nevēlešu Ne vienêi vietiņêi, Ne vienêi stundiņêi. 15801-1 Kur puķite, tu paliki? Es ar citu sadereju. -Skrej ellê, alus draņķi, Man vis tevis nevajaga. Rezultāti: 3841 - 3850 no 4016
|