Labprāt dzied ar savējiem, jeb meklējās tos, ar kuriem balsis sader.
315-1 Ekur skaisti irbe tek No kalniņa lejiņâ; Ekur skaisti bāliņš dzied Ar savām(i) māsiņàm. 315-3 Redz', kur daila upe tek, Zilus ? ziedus mētadama; Redz', kur koši brāļi dzied Ar savàm māsiņàm. 315-0 Redz', kur skaisti irbe tek, Cekuliņu grozidama; Redz', kur skaisti bāliņš dzied Ar savàm(i) māsiņàm. 316-2 Tautu dēls skaisti dzied, Vēl skaistaki tautu meita. Eit' kopâ tad dziedat, Tad skanès vēl skaistaki. 316-0 Sader man ar šo meitu I dziedot, runajot; Ja tev tika prātiņam, Nāc pie mana bāleliņa. 316-1 Sader man ar šo puisi I dziedoti, runajot: Saderès miežus pļaut Celmajâi līdumâ. 317-0 Vaj mūs abas dzeltenites Viena māte auklejusi: Savedàs mums dziedot, I valodas runajot. 317-1 Neģ mums divi dzeltainites Viena māmiņ' auklejusi: Sader dziesmas dziedajot, Valodiņa runajot. 317-3 Divas vien mēs māsiņas, Abas viena lielumiņa; Sakrīt dziesmas mums dziedot, I valoda runajot. 317-2 Vaj mēs divi zeltanites Vienas mātes auklejums: Saiet balsis mums dziedot, Valodiņas runajot.
|