Labprāt dzied ar savējiem, jeb meklējās tos, ar kuriem balsis sader.
307-1 Sapaseja ! mums balsites, Sapaseja valodiņa; Īstajàm māsiņàm Valodiņa nesapas. 307-0 Mēs māsiņas nebijàm, Mums dziesmiņa sadereja; Īstajàm(i) māsiņàm Valodiņa nesader. 308-1 Mēs māsiņas svešinicas, Mums balsiņas saveicàs. Sak' ļautiņi stāvedami: Tie ir vienas māmuliņas. 308-0 Mēs māsiņas nebijàm, Mums dziedàt savedàs: Vaj tadēļ savedàs, Ka mēs mīļi dzīvojàm. 309-0 Mums divàm māsiņàm Dziedàt labi pavedàs; Kur būs divi tēva dēli, Iesam abas ietaļâs. 309-3 Mums divàm māsiņàm Dziedàt labi savedàs; Kur būs divi tēva dēli, Iesim abas ietaļâs. 309-2 Mums abàm māsiņàm Dziedàt skaisti savedàs; Tur iesam tautiņâs, Kur būs divi bāleliņi; Tur mēs abas dziedasam Pie grūto dzirnaviņu. 309-1 Kà, māsiņa, šķirsimies Aiz to mīļu dzīvošanu? Kur būs divi tēva dēli, Iesim abas ietaļâs. 310-0 Nākat šurpu, ciema meitas, Jūs lielàs dziedatajas: Ja būs mums vieni balsi, Būsim brāļu līgaviņas. 311-0 Ne ar vienu nevedàs Man skaistaja dziedašana, Ar bāliņu vien vedàs, Ar bāliņa līgaviņu.
|