Labprāt dzied ar savējiem, jeb meklējās tos, ar kuriem balsis sader.
312-0 Nesader man dziesmiņa (dziesmite) Ar šàs zemes meitiņàm; Atvediet manas zemes (malas) Man (Jel) otaru dziedataju. 312-2 Nu satiku, nu padziedu Ar savàm māsiņàm; Ar tàm tautu melnacèm Nešķīràs, neveicàs. 312-1 Dziedàt man nevedàs Ar nàburga meitiņàm; Būt' Dieviņš man atvedis Manas puses dziedataju! 313-1 Pasadzíd, bròļeļeņ, Ar savóm mòşeņóm: Lai šķeìrés volúdeņa, Ar kundzeņu runòjùt. 313-0 Pasadzied, bāleniņ, Ar savàm māsiņàm, Kà bitite padziedaja Ziemas svētku vakarâ. 314-2 Es dziedaju, gavileju Ar savàm māsiņàm, Tautu meita dusmas tura, Pakaļâ stāvedama. 314-0 Redz', kà koši brāļi dzied Ar savàm māsiņàm; Tautu meita klāt stāveja, Asariņas slaucidama. Neraud' žēli, tautu meita, Tapsi ari mūs' (tâi) pulkâ, Tapsi ari mūs' (tâi) pulkâ, Būsi brāļa līgaviņa. 314-1 Redz', kà koši brāļi dzied Ar savàmi māsiņàm; Tautu meita žēli raud, Pakaļâi (Pakaļaji, Pakaļaje) stāvedama. Neraud' žēli, tautu meita, Nāc tu ari mūs' pulkâ, Būsi brāļa līgaviņa, Brālim cimdu aditaja. 315-4 Zīle dzied lazdiņâ, Cekuliņu grozidama; Tà dziedaja bāleliņis Ar savàmi māsiņàm. 315-2 Redz', kur (Ekur) skaisti ieva zied Ar ābeli kalniņâ; Redz', kur (Ekur) skaisti māte dzied Ar savàm(i) meitiņàm.
|