Labprāt dzied ar savējiem, jeb meklējās tos, ar kuriem balsis sader.
301-1 Vai, māsiņa, vai, māsiņa, Kà es tevi aimirsišu! Ko pasaukšu guldamies, Ko no rīta celdamies! 301-0 Ai, māsiņa, ai, māsiņa, Kà es tevi piecietišu! Lai gājàm, kur gājàm, Gājàm abas dziedadamas. 302-1 Dzied, māsiņa, neklausies, Vaj iet labi, vaj ne labi: Puri, meži klausijàs, Ne tie tavi bāleliņi. 302-0 Dzied', māsiņa, ar māsiņu, Vaj sader, nesader: Purvi, vēri klausijàs, Ne baltie bāleliņi. 303-0 Dziedat, mazas meitenites, Kà jums skaišķi sadereja! Lielajàm nesader, Uz puišiem raugoties. 304-0 Dziedam pašas mēs, māsiņas, Muma jau labi savedàs! Piestājàs tautu meita, Šķiet kà vērsis baurojot. 305-0 Es to tautu zelteniti Divejadi mēģinaju: Dziežu sīki, dziežu resni, Abejadi saskaneja. 306-1 Dziesmitè nolūkoju Bāliņam līgaviņu: Ja dziesmite sadereja, Tad sader dzīvojot. 306-0 Lūkosim dziedajušas Ar bāliņa līgaviņu: Ja dziesmiņa sadereja, Tad sader dzīvojot. Gana man sadereja Ar bāliņa līgaviņu: Sader ziemu maltu iet, I vasaru druviņâ. 306-2 Palūkoju dziedajusi Ar to brāļa līgaviņu: Ja dziesmiņa sakaneja, Saderès dzīvošana.
|