Dziesmas un jautrs gars spītē bēdām, nelaimei un ļaunai dienai.
117-0 Lai bēdaja, kas bēdaja, Es par bēdu nebēdaju; Liku bēdu uz akmiņa, Spēr' ar kāju ūdenî. 117-1 Kas atlēca man jaunai Tik bēdigi dzīvojot? Liku bēdu uz akmeņa, Spēr' ar kāju ūdenî, Spēr' ar kāju ūdenî, Līgsmu dziesmu dziedadams. 118-1 Ļauna diena priecajàs, Ka raudàt vien raudaju; Raud' tu pati, ļauna diena, Es staigaju dziedadama. 118-0 Lai Dievs dod veselibu, Nedzīvošu samisuse; Lai dzīvoja samisuse Mana ļauna vēletaja. 119-0 Padziedaju, palīgsmoju, Neraudziju ļaunu dienu; Ļaunu dienu pabīdiju Zem savàm kājiņàm. 120-0 Sērdienite es meitiņa, Vaj dziedašu, vaj raudašu? Labak dziedu, ne kà raudu, Vaj es viena sērdienite. 121-0 Skauģits man nevēleja Ne dziedàt, gavilèt. Es dziedaju, gavileju, Skauģim sirdi ēdinaju. 122-1 Tik jau man ko darot, Ko dziedot, ko raudot ?, Navar Laimes likumiņa Asaràm atraudàt. 122-0 Vaile manu gŗūtu mūžu, Bet lustigu padomiņu! Gŗūtu mūžu pavadiju Ar lustigu padomiņu. 123-0 Vaj es dziedu, vaj es raudu, Viss manâ mūžiņâ; Labak dziedu, ne kà raudu, Lai ļautiņi nesmejàs.
|