Dziesmas un jautrs gars spītē bēdām, nelaimei un ļaunai dienai.
105-1 Lai bēdaja velns par bēdu, Es par bēdu nebēdaju; Es saminu savas bēdas Zem kumeļa kājiņàm. 105-0 Bēdà, Dievis, manu bēdu, Es nemāku bēdaties! Es saminu savas bēdas Zem kumeļa kājiņàm. 106-1 Daudzi bija man bēdiņu, Kas tàs visas izbēdaja (izbēdàs)! Citu bēdu i bēdaju, Citu minu kājiņàm. 106-2 Bàda bàdys gaļeņâ, Kas jòs vysas izbàdóş! Cytu raužu, cytu dzížu, Cytu mynu kòjeņóm. 106-0 Bēdas lielas, bēdas mazas, Kas tàs visas izbēdaja! Citu bēdu izbēdaju, Citu minu kājiņàm. 107-2 Bèdeņis munys bèdeņis, Kur man vysys pòrbàdót! Lyku bàdu zam akmiņa, Ímu pate dzídódama. 107-1 Lai bēdà velns par bēdu, Es par bēdu nebēdaju, Liku bēdu uz akmiņa, Pāri gāju dziedadama. 107-3 Lai bēdaja velns par bēdu, Es par bēdu nebēdaju: Bēdu liku zem akmeņa Liela ceļa maliņâ. 107-4 Lai bàdòja kas par bàdu, Es par bàdu nabàdòju: Liku bàdu zam akmiņa, Ímu poša dzídódama. 107-0 Bēdu manu lielu bēdu, Es par bēdu nebēdaju! Liku bēdu zem akmeņa, Pāri gāju dziedadama.
|