Dziesmas un jautrs gars spītē bēdām, nelaimei un ļaunai dienai.
112-1 Kas tiek man daudz raudot, Kas bēdigi dzīvojot? Atnāks viena slima stunda, Nozūd mans augumiņš. 112-0 Kas pielēca man raudot, Kas bēdigi dzīvojot? Daiet (Danāk) man viena diena, Pazūd mans augumiņš. 113-3 Tik man bija raudajot, Tik bēdigi dzīvojot: Ta maizite man ēdama, Ta zemite staigajama. 113-0 Kas pielēca man jaunai Tik bēdigi dzīvojot? Ta (Ši) zemite man jamin, Tas (Šis) mūžiņš jadzīvo. 113-1 Tikpat (Tas pats) man bārenei Vaj es dziedu, vaj es raudu: Ta (Ši) zemite man jamin, Tas (Šis) mūžiņš jadzīvo. 113-2 Tik jau man dziedišam, Ka it žēli raudišam: Ta zemite man minama, Tas mūžiņis dzīvojamis. 114-0 Labak dziedu, ne kà raudu, Grūtu mūžu dzīvodama; Vaj es savu grūtu mūžu Raudadama atraudašu. 115-0 Labak dziedu, ne kà raudu, Lai raud mana ļauna diena, Lai raud mana ļauna diena Aizkrāsnêi guledama. 116-0 Labak dziedu, ne kà raudu, Lai raud mana ļauna diena, Lai raud mana ļauna diena, Manim ļauna vēletaja. 117-2 Lai bēdaja vels par bēdu, Es par bēdu nebēdaju, Liku bēdu uz akmeņa, Spēr' ar kāju ūdenî.
|