Dziesmas un jautrs gars spītē bēdām, nelaimei un ļaunai dienai.
108-0 Dziedadama vien staigaju, Ļaunu dienu tītidama; Gan gribeja ļauna diena, Lai staigaju raudadama. 109-0 Jo es bēdu bēdajos, Jo nelaime priecajàs; Labak gāju dziedadama, Lai nelaime bēdajàs. 109-1 Jo es daudzi bēdajos, Jo nelaime priecajàs; Labak eimu dziedadama, Lai nelaime bēdajàs. 109-4 Lustigam man dzīvot, Ne tik gauži bēdigam! Jo es gauži bēdajos, Jo nelaime priecajàs. 109-3 Lai bēdaja vels par bēdu, Es par bēdu nebēdaju; Jo es bēdai bēdajos, Jo nelaime priecajàs. 109-2 Lai bēdà vels par bēdu, Es par bēdu nebēdaju: Jo par bēdu bēdajos, Jo nelaime priecajàs. 110-0 Jo man sūri, jo man gŗūti, Jo es koši padziedaju, Jo es koši padziedaju, Asariņas slaucidama. 110-1 Jo man sūri, jo man grūti, Jo es grazni padziedaju; Dievam tika graznas dziesmas, Skauģim gaužas asariņas. 111-1 Kas man tika daudz raudot, Kas bēdigi dzīvojot? Ļaudis smēja man raudot, Man bēdigi dzīvojot. 111-0 Kas piebira man raudot, Kas bēdigi dzīvojot? Ļaudis smēja man raudot, Dievs bēdigi dzīvojot.
|