31933-27
Cekulota zīle dzied
Staļļa spāres galiņâ,
Ej, māsiņa, klausities,
Kādu ziņu zīl' atnesa:
Tādu ziņu zīl' atnesa,
Bāliņam karâ iet!
Bāliņam karâ iet,
Nepuškota cepurite.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti!
-Dziedadama appuškoju,
Raudadama pavadiju.

31933-20
Zīle dzied, zīle dzied,
Staļļa spāres galiņâ.
Tec, māmiņ, klausities,
Kādu ziņu zīle nes.
Tādu ziņu zīle nes,
Brāļam būs karâ iet.
Tec, māsiņ, rožu dārzâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoju,
Galvâ liku raudadama.
-Vaj nu dziedi, vaj nu raudi,
Tu vairs manis neredzesi.-
Par deviņas vasariņas
Attek brāļa kumeliņš.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš
Uz tiem Turku robežiem,
Tur gul vīri kà ozoli,
Kaudzês mestas cepurites,
Kaudzês mestas cepurites,
Sārtiem krauti zobeniņi.
Tur viļņo asins upe
No kalniņa lejiņâ,
Tur jaunie kara vīri
Ik rītiņa mazgajàs.

31933-1
Ātri, ātri zīle dzied
Asa mieta galiņâ.
Ej, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle stāsta.
Tādu vēsti zīle stāsta,
Ka brāļam karâ iet.
Kà brāļam karâ iet
Nepuškotu cepuriti!
Tec, māsiņa dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
-Vaj nu dziedi, vaj nu raudi,
Vaira manis neredzesi.
Par deviņas vasariņas
Kumeliņu atstellešu.
Pavaicà kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Sartôs kraun zobeniņus.
Kaudzês met cepurites,
Asinainas upes tek,
No kauliem tiltus taisa.
Pāri gāja jauni puiši,
Asariņas slaucidami,
Pakaļ gāja jaunas meitas,
Kà lapiņas drebedamas.

31933-16
Žigli, žigli zīle dzied
Brāļa nama galiņâ.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīle dzied.
Zīle dzied tādu vēsti:
Mūs' brālišam kaŗâ iet, -
Mūs' brālišam kaŗâ iet,
Nepuškota cepurite.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
Māte dēliņ' nomazgaja,
Tēvs sedloja kumeliņu;
Māte mauca baltas zeķes,
Tēvs košos zābaciņus.
Tad pa vārtiem izjādamis
Deva savu labu roku:
Nu ar Dievu, tēvs, māmiņa,
Nu ar Dievu, man māsiņas!
Jūs vairs mani neredzesit.
Par deviņàm vasariņàm
Atnāks manis kumeliņis.
Paprasaiti kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur aseņu upe tek,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kà ozoli
Sārtàm krūtim, zobeniem...?
Krastiem kŗautas cepurites,
No kauliem tiltu taisa.

31933-8
Grezna zīle padziedaja
Vārtu staba galiņâ.
Ej, māsiņa, paklausies,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Brālitimi karâ iet.
Tec, māsiņa, dārziņâi,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama izvadija.
Brālits, karâ izjādams,
No bērziņa rīksti lauza,
No bērziņa rīksti lauza,
Pie vārtiem iestādija.
-Liec, māsiņa, tu vērâ,
Vaj ta auga, vaj zaļoja,
Ja ta auga, ja zaļoja,
Gaidi mani pārjājot;
Ja ta žuva, ja nokalta,
Gaidi manu kumeliņu.-
Par pieciem gadiņiem
Pārtek brāļa kumeliņš,
Baltas putas mētadams,
Pilnas krēpes asiniņu.
Ved māsiņa pie upites,
Mazgà brāļa kumeliņu.
Mazgadama pavaicaja,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņis,
Kur asiņu upe tek,
Kur guļ vīri kà ozoli,
Sašauditi, sakapati,
No plintèmi asis krāva,
Zobeniem pusasites,
No kauliemi tiltu taisa,-
Tur iet visi kara vīri.

31933-15
Pilni lauki kara vīru
Puškotàm cepurèm,
Man vienam karâ jāt
Nipuškotu cepuriti.
Tec, māsiņ, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija,
Raudadama pavadija
Vecako bāleliņu.
-Vaj tu raudi, vaj niraudi,
Vairs tu mani niredzesi;
Kumeliņu gan redzesi,
Tas pārnāks atpakaļ,
Tas pārnāks atpakaļ
Smilšainàm kājiņàm,
Smilšainàm kājiņàm
Rāvainiem iemauktiem.
Tec, māsiņa, āriņâ,
Mazgà brāļa kumeliņu.
Mazgādama pavaicà,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur guļ vīri kà ozoli,
Strēķiem krāva zobentiņus,
Kaudzèm meta cepurites,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltu taisa,
Kur Laimiņa pāri brauca,
Kà lapiņa drebedama.

31933-19
Zīle brēce, zīle brēce,
Tec, māsiņa, klausities,
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu ziņu zīl' atnese.
Zīl' atnese tādu ziņu,
Būs brāļam karâ iet.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepurit'.
Dziedadama appuškoj',
Raudadama pavadij'.
-Neraud, mana mīļa māsa,
Gan es tevi apmekleš'.
Kad tu mani nesagaidi,
Sagaid manu kumeliņ'.-
Attecejis kumeliņš
Pie vārtiem nozviedzàs.
Es prasiju kumeļam:
Kādu ziņu tu atnesi?
Kādu ziņu tu atnesi?
Kur palike jājejiņš?
Tur palike jājejiņš,
Kur gul vīri kà līdums,
Sārtim krautim zobiniem,
Kaudzèm mestàm cepurèm,
No kauliem tiltu tais',
No as'ņiem upe tek.

31933-21
Sīvi, sīvi zīle brēca
Vārtu staba galiņâ.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Būs brālim karâ jāt.
Tec, māsiņa, roždārzâ,
Puško brāļa cepuriti.
Vienu roku rozes plūcu,
Otru baltas magonites;
Dziedadama appuškoju,
Raudadama izvadiju,
Vienu roku vārtus cēlu,
Otru slauku asariņas.
Par vārtiem izjādams,
Stāda brālis ozoliņu.
-Ja tas auga, ja zaļoja,
Gaidat mani pārjājam;
Ja neauga nezaļoja,
Negaidate pārjājam.
-Par div' gadi, trešajâ
Pārtek brāļa kumeliņis,
Pārtek brāļa kumeliņis
Asinainàm kājiņàm.
Kumeļam pavaicaju,
Kur palika jājejiņis.
Tur palika jājejiņis
Kur asiņu upe tek,
Tur guļ vīri kà ozoli
Sašauditi, sakapati,
No kaulieme tiltu taisa,
No matieme žogu pin.

31933-10
Kur tu jósi, bròleleņ,
Napuškótu capuŗéti?
Lec, mòseņ, dòrzeņâ,
Puškoj bròļa capuŗéti.
Aìzpuškovu dzídódama,
Pavadeju raùdódama.
-Naraud' gauži, mun' mòseņ,
Gaìdi mane pòrejùt.
Kad tu mane nasagaìdi,
Sagaìd' muna kumeleņa,
Sagaìd' muna kumeleņa
Pi vòrtím datakùt.
Pavaìcój nu kumeļa,
Kur palyka jójèjeņš.
Ti palyka jójèjeņš,
Kur guļ veìri kó úzùli.
Sòrtim kraùti zùbeneņi,
Kriveņóm capuŗétes,
Straùjupéte ašņim tak,
Daugaveņa osoróm.

31933-17
Zelta zīle padziedaja
Staļļa spāres galiņâ.
Ej, māsiņ, lūkoties,
Kādu vēsti zīle nes.
-Zīle nes tādu vēsti,
Bāliņam karâ iet.-
Brālits mans jaunakais,
Tas segloja kumeliņu;
Māsiņ' mana jaunakà,
Ta puškoja cepuriti.
Māsiņ' saka vadidama:
Kad es tevi sagaidišu?
Atrakstišu grāmatiņu,
Kad es nākšu atpakaļ.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu.-
Pēc deviņàm vasariņàm
Attek brāļa kumeliņš,
Attek brāļa kumeliņš
Smiltaiņàm kājiņàm.
Ņemu savu baltu dvieli,
Slauku kājas kumeļam,
Vienu roku kājas slauku,
Otru savas asariņas.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltus taisa,
No plintèm namus slien,
No matiem jumtus jumj.
Tur guļ vīri kà ozoli,
Tur guļ mans jājejiņš.