31933-17
Zelta zīle padziedaja
Staļļa spāres galiņâ.
Ej, māsiņ, lūkoties,
Kādu vēsti zīle nes.
-Zīle nes tādu vēsti,
Bāliņam karâ iet.-
Brālits mans jaunakais,
Tas segloja kumeliņu;
Māsiņ' mana jaunakà,
Ta puškoja cepuriti.
Māsiņ' saka vadidama:
Kad es tevi sagaidišu?
Atrakstišu grāmatiņu,
Kad es nākšu atpakaļ.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu.-
Pēc deviņàm vasariņàm
Attek brāļa kumeliņš,
Attek brāļa kumeliņš
Smiltaiņàm kājiņàm.
Ņemu savu baltu dvieli,
Slauku kājas kumeļam,
Vienu roku kājas slauku,
Otru savas asariņas.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltus taisa,
No plintèm namus slien,
No matiem jumtus jumj.
Tur guļ vīri kà ozoli,
Tur guļ mans jājejiņš.