31933-3
Aši, aši zīle dzied
Brāļa nama pakaļâ.
Tec, māsiņ, klausities,
Kādu vēsti zīl' atnese.
Zīl' atnese tādu vēsti:
Bāliņam karâ iet,
Bāliņam karâ iet
Aizpuškotu cepuriti.
Tec māsiņ, dārziņâ,
Puško brāļa cepurit'!
-Dziedadama aizpuškoju,
Raudadama pavadiju.
-Raud', māsiņ', vaj neraud',
Vairs tu mani neredzesi.
Ja tu mani nesagaid',
Sagaid' manu kumeliņ',
Sagaid' manu kumeliņ'
Par deviņas vasariņas,
Par deviņas vasariņas
Ievas ziedu laiciņâ.
Vaicajiet no kumeļa,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur guļ vīri kà ozoli,
Kur zobinus sārtiem krauj,
Cepurites kaudzèm met.
Tas nebija stundas laika,
Divi upes as'ņu tek,
Divi upes as'ņu tek,
Trešà gaudu asariņ'.

31933-22
Skaisti zīle padziedaja
Brāļa lauka galiņâ.
Eitat, meitas, klausities,
Kādu vēsti zīl' atnesa.
Tādu vēsti zīl' atnesa,
Būs brāļem kaŗâ jāt.
Būs brāļem kaŗâ jāt
Nepuškotu cepuriti.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti,
Puško brāļa cepuriti
Sarkan' rožu lapiņàm.
Dziedadama appuškoja,
Raudadama pavadija.
Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gan tu mani sagaidisi.
Gan raud gauži man' māsiņa,
Vēl jo gauži tēvs, māmiņa.
Neraudat, tēvs, māmiņa,
Gan jūs mani sagaidisit.
Gan raud gauži tēvs, māmiņa,
Vēl jo gauži līgaviņa.
Neraud' gauži, līgaviņa,
Gan tu mani sagaidisi.
Ja tu mani nesagaidi,
Sagaid' manu kumeliņu,
Sagaid' manu kumeliņu
Mālainàm kājiņàm.-
Nomazgaju baltas kājas,
Ieved' rožu dārziņâ.
Es jautaju kumeliņu,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
No kauliem tiltu tais',
Zobaniem sēta krauta,
No plintèm žogu pina,
Kaudzèm meta cepuriņas.
Tur gul vīri kà ozoli,
Kà mēreni muiženieki.

31933-0
Aši, aši zīle dzied
Brāļa staļļa pakaļâ.
Tec, māsiņa, klausities,
Kādu vēsti zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu vēsti,
Būs brāļam karâ iet.
-Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedādama appuškoja,
Raudadama pavadija.
-Neraud' gauži, man' māsiņa,
Gaidi manis pārnākam;
Ja tu manis nesagaidi,
Sagaid mana kumeliņa.-
Par deviņas vasariņas
Atteceja kumeliņš,
Atteceja kumeliņš
Smilkšainàm kājiņàm
Smilkšainàm kājiņàm,
Zvaigžņu deķi mugurâ.
Vaicà māsa kumeļam:
Kur palika jājejiņš?
-Tur palika jājejiņš,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Zobentiņus sārtiem krāva,
Kaudzèm meta cepurites.
Tur tek liela asins upe,
No kauliem tiltu taisa.
Mīļà Māre pāri gāja
Drebedama, trīsedama.

31933-14
Mans brālits karâ jāja
Nepuškotu cepuriti.
Tec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoju,
Raudadama pavadiju.

31933-24
Skabri, skabri zīle brēca
Vārtu staba galiņâi.
Ej, māsiņa, tu apraugi,
Kādu ziņu zīl' atnesa.
Zīl' atnesa tādu ziņu,
Brālišam kaŗâi iet.
Brālišam kaŗâi iet
Nepuškotu cepuriti.
Ej, māsiņa, dārziņâi,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoji,
Raudadama pavadisi.-
Izjāj brālis aiz vārtiem,
Nolauž bērza galotniti.
"Ja šis augsi, ja zaļos',
Tad gaid' mani pārejam;
Ja vītìs, ja kaltìs,
Negaid' mani pārejam".
Jau otrajâi gadiņâi
Šis novīta, šis nokalta.
Jau piektajâi gadiņâi
Kumeļš zviedza aiz vārtiem.
Es vaicaju kumeļam,
Kur palika jājejiņis.
-Tur palika jājejiņis,
Kur aseņu upe tek,
Kur aseņu upe tek,
Kur gul vīri kà ozoli,
Kur gul vīri kà ozoli,
Kauliem tilti darinati.
Saules meita tur pārgāja,
Kà ieviņa ziedadama,
Kà ieviņa ziedadama,
Kà lapiņa drebedama.

31933-13
Muns bòļeņš karâ jója
Napuškótu capureiti.
Ļec, mòseņ, rùžu dòrzâ,
Puškoj bròļa capureiti.
Appuškòju dzìdódama,
Pavadeju raudódama.
-Voj tu dzídi, voj tu raudi,
Vaìra maņa naredzési;
Par deveņis vasareņis
Gaìdi muna kumèļeņa,
Gaìdi muna kumèļeņa
Pi vòrteņu datakùt.-
Attak bròļa kumèļeņis
Ašņejòm kòjeņóm.
Pavaìcòvu kumèļeņu,
Kur palyka jójèjeņš.
Tí palyka jójèjeņis,
Kur guļ veìri kai úzuli,
Zùbiņeņi sòrtim kraùti,
Capureitis skaudz m mastys,
Capureitis skaudz m mastys,
Ašņa upe caùri tak;
Pyllni kolni gaļis, kaùlu,
Kara veìru vín navá.

31933-11
Kur tu jósi, bròļeļeņ,
Napuškótu capuréti?
Ļèc, mòşeņ, dòrzeņâ,
Puškoj bròļa capuŗéti.
Dzídódama aizpuškòvu,
Raudódama pavadeju.
Vaj tu dzídi, vaj tu raudi,
Vaìra mani naredzési.
Atsyutéšu kumèļeņu
Par deveiņis vasareņis.-
Atteçèje kumēļeņš
Dubļòjóm kòjeņóm.
Vaìcoj mòsa nu kumèļa,
Kur pamete jójèjeņu.
-Ti pamešu jójèjeņu,
Kur guļ veìri kò úzùli,
Zùbiņeņus sòrtûs kròva,
Capurétis skaudzês mete,
Nu ašņím upe skrèje,
Nu kaùlím tylltu greìbe,
Sauļe kaùlus balynòva,
Vèjeņš motus purynòva.

31933-2
Apzeltita zīle dzied
Staļļa spāres galiņâ.
Ej, māsiņa, pavaica,
Kādu ziņu zīle dzied.
-Zīle dzied tādu ziņu,
Mūs brāļam karâ iet.
-Ej, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuško,
Raudadama galvâ liek.
-Raudi māsiņ, vaj neraudi,
Tu vairs manis neredzesi.-
Par deviņi vasariņi
Ievu ziedu laiciņâ,
Kumeliņis vien atnāca,
Pie vārtiem nozviedzàs.
Iznāk divas jaunas māsas,
Zīdautiņus rakstidamas,
Iznāk veca māmuliņa,
Asariņas slaucidama.
Pavaicaja kumeļam,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņš,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Kur krīt vīri kà ozoli,
Kur asins straumes skrien,
Kur asins straumes skrien,
Kur plintēm namus slien,
Kur plintēm namus slien,
Kur zobenu sētu pin.

31933-12
Kur tu jāsi, mans brāliti,
Nepuškotu cepuriti?
Lec, māsiņa, dārziņâ,
Puško brāļa cepuriti.
Dziedadama appuškoju,
Raudadama pavadiju.
-Ko tu raudi, man' māsiņa,
Vaj tev savu rožu žēl?
-Man nevaida rožu žēl,
Man, brāliti, tevis žēl,
Man, brāliti, tevis žēl,
Ka tu vairs nepāriesi.
-Ja es pats nepāriešu,
Pāries mans kumeliņš.-
Pārskrej brāļa kumeliņš,
Baltas smilktes spārdidams.
Pavaicaju kumeļam,
Kur palika raitenieks.
Tur palika raitenieks,
Kur asiņu upe tek,
Kur asiņu upe tek,
Kur kauliņu tiltu grīd,
Kur zobenu žogu pin,
Kur cepuŗu kaudzes met.
Tur gul vīri kà ozoli
Uz tàm Prūšu robežàm.

31933-4
Aši, aši zīle dziedi
Staļļa broda galiņâ.
Ej, māsiņa, klausitiesi,
Kadu vēsti zīle dzied.
Zīle dziedi tādu vēsti,
Būs brāļami karâ iet.
Brāliņš karâ i negāja
Nepuškotu cepuriti.
Lec, māsiņa, dārziņâi,
Puško brāļa cepuriti!
-Dziedadama aizpuškoju,
Raudadama pavadiju.
-Ka tu raudi, man' māsiņa,
Vaj tev bija rožu žēl?
-Man nebija rožu žēl,
Man bij tevis paša žēl,
Man bij tevis paša žēli,
Vairs mūžami neredzèt.
-Neraud gauži, man' māsiņa,
Gan tu manis sagaidisi.
Ja tu manis nesagaidi,
Sagaid' mana kumeliņa,
Sagaid' mana kumeliņa
Ar naudiņas vezumiņu.-
Par deviņas vasariņas
Kumeliņa sagaidiju,
Kumeliņa sagaidiju
Par kalniņu attekam.
No kumeļa pavaicaju,
Kur palika jājejiņš.
Tur palika jājejiņis
Uz tiem Prūšu robežiem.
Tur guļ vīri kà ozoli,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Sārtiem krauti zobeniņi,
Skaudzèm mestas cepurites,
Asintiņu upe tek,
No kauliemi tilti griezti.
Smiltis grauze baltos vaigus,
Vējiņš matus plīveneja,
Vējiņš matus plīveneja,
Saule kaulus balinaja.
Pulkiem skrēja dvēselites
Pie Dieviņa žēloties.