26551-2
Brāļi, mani nīdedami,
Tāli deva tautiņâs.
Devitâi gadiņâi
Brālišôs sērsti braucu.
Viens brālitis vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena mārša durvis vēra,
Otra sedza villainiti;
Viena veca māmuliņa
Paceļ krēslu raudadama,
Paceļ krēslu raudadama,
Veselibu jautadama:
Kà Dieviņš tev līdzeja,
Kà manam znotiņam?
Labi Dievs man līdzeja,
Vēl jo labi znotiņam.

26551-12
Māte mani nodevuse
Pa deviņi novadiņi;
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Ierbe manu ceļu tek,
Rauduvite rasu vilka.
Piekūst ierbe tecedama,
Rauduvite peldedama.
Piekūst manis bērs ziediņis,
Nodilst vara ritentiņi.
Viens brālitis vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainiti;
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudadama,
Krēslu cēla raudadama,
Man mūžiņu vaicadama.
Ko, māmiņa, tu raudaji,
Tavas pašas vaina bija,
Tavas pašas vaina bija,
Kam tik tāļu mani devi.

26551-3
Kas tur brauca gar jūrmali
Iedzeltenu kumeliņu?
Ta māsiņa sērstu brauca,
Ko aizveda pērnruden,
Ko aizveda pērnruden
Tāļajâi Prūšmalê.
Viens brālitis vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu;
Vien' māsiņa durvis vēra,
Otyra ņēma villainiti;
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudadama.
Pras' māmiņa raudadama,
Kāda dzīve tautiņâs.
Vaj, māmiņa, tu nezini,
Kāda dzīve tautiņâs?
Sīvi, rūkti rutki bija,
Vēl sīvaka vīra māte.

26551-17
Nu ziedeja eņģivèrs,
Eņģivèra pazarites;
Nu atnāca ta māsiņa,
Kuru seni gaidijàm.
Steidz māmiņa krēslu celt,
Steidz vaicàt labas dzīves.
Vaj, māmiņa, nezinaji,
Kāda dzīve tautiņâs?
Rītâ rutki, vakarâ,
Pusdienâ rudzu putra,
Piestâ grūsta auzu maize
Ar bāliņu nodalita.

26551-4
Māte mani aizdevuse
Par deviņi ezeriņi.
Devitâi gadiņâ
Pie māmiņas sērstu gāju.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villaniti;
Pate māte krēslu cēla
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama,
Man mūžiņa vaicadama.
Vaj, māmiņa, nezinaji,
Kāda dzīve tautiņâs?
Daža diena ēsta, dzerta,
Daža gauži noraudata.

26551-18
Spīdej' manis vainadziņis
Caur deviņi stikla logi;
Mīlej' manis augumiņis
Caur deviņas kungu valstis.
Man' aizveda tautiņâs
Par deviņi robežiņi.
Par deviņas vasariņas
Es atnācu ciemoties.
Vecais brālis vārtus cēla,
Jaunais jūdza kumeliņu;
Vecà māsa priekšâ nāca,
Jaunà sedza vilnainiti.
Mana veca māmuliņa
Krēslu cēla raudadama,
Krēslu cēla raudadama,
Vaicà tautu dzīvošanu.
Vaj, māmiņa, nezinaji,
Kāda dzīve tautiņâs?
Piestâ grūsta auzu maize,
Gabaliem izdalita;
Divi reizes paš' paēda,
Tad vēl mani iegādaja.

26551-7
Māte mani izdevuse
Par deviņi novadiņi.
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Pie māmiņas sērsti braucu,
Ceļa labi nezinaju,
Irbit' man ceļu rāda,
Rauduvite rasu brauka (trauc).
Piekūst irbe tecedama,
Rauduvite peldedama,
Piekūst manis sirms zirdziņš,
Dilst tērauda kamaniņas.
Ne pusceļa nenobraucu,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Sāk' suniši lavinàt?.
Iztek mani div' bāliņi
Kà kuplie ozoliņi.
Viens bāliņis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie durvju nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainiti.
Pate māte krēslu cēla,
Man mūžiņu vaicadama.
Ko vaicaji, māmuliņa,
Vaj tu pate nezinaji,
Vaj tu pate nezinaji,
Kāda bija sveša māte?
Jo ta sīva rutku šķēle,
Vēl piebēra sinepites.

26551-6
Māmiņ' mani aizdevuse
Par deviņi novadiem;
Devitê gadiņê
Pie māmiņas sērsti nācu.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jēma kumeliņu;
Vien' māsiņa duris vēra,
Otra jēma villeniņu;
Mana veca māmuliņa
Ceļ man krēslu raudadama;
Tētiņš klāt piesēdàs,
Vaicè manu veselibu;
Māmiņ' mani glaudidama,
Vaicè manu dzīvošanu.
Kalnê man mājas vieta,
Lejê lopu laidariņš,
Pašâ kalna galiņê
Bites rožu dārziņê;
Man pašama iten labi
Ar to gudru tēva dēlu.

26552-0
Māte saka: viešņa nāk!
Kāda viešņa es, māmiņ?
Še dzimuse, še auguse,
Še vijuse vaiņadziņu.

26552-2
Sok' uz mani mòmuļeņa:
Gaška ít, gaška ít!
Kaida gaška es, mameņ,
Te dzymuse, te auguse.