Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām.
Katalogs > Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve. > Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām.
Rezultāti: 251 - 260 no 593 26551-14 Māte mani tālu deva, Par deviņi novadiņi; Devitâ gadiņâ Pie māmiņas sērsti nācu. Viens bāliņš vārtus vēra, Otris jūdza kumeliņu; Viena mārša durvis vēra, Otra sedza villainites; Pats tētiņš tecin tek Kumeļam auzas dot. Mana veca māmuliņa Paceļ krēslu raudadama, Paceļ krēslu raudadama, Jautà labu dzīvošanu. Gana laba šim brīžam, Būt' visâ mūžiņâ. 26551-8 Māmiņ' mani izdevuse Par deviņi pagastiņi; Devitâja gadiņâ Pie māmiņas sērst atnācu. Viens bāliņis vārtus cēla, Otris jūdza kumeliņu; Viena māsa durvis vēra, Otra ņēma villainiti; Māmiņ', krēslu paceldama, Vaicà manu dzīvošanu. Tu, māmiņa, gan zinaji Svešu tautu dzīvošanu: Pliķi sita, matus plūca, Kājàm spēra pabeņķê. 26551-13 Māte mani tāļu deva, Par deviņi ezeriņi. Devitâi vasarâ Pie māmiņas sērstu nācu. Viens bāliņš vārtus vēra, Otris jūdza kumeliņu; Viena mārša durvis vēra, Otra sedza villainiti. Manas pašas māmuliņa Krēslu cēla raudadama. Pacēluse, pavaicaja, Kāda dzīve tautiņâs. Vaj, māmiņa, nezinaji, Kāda dzīve tautiņâs? Rītâ rutki, vakarâ, Launagâ rudzu putra. 26551-5 Māte mani aizdevusi Par deviņu kungu valsti. Devitâi vasarâ Uz māmiņas sērsti nācu. Viens bāliņš vārtus vēra, Otris jūdza kumeliņu; Viena māsa durvis taisa, Otra māsa krēslu cēla; Mana veca māmuliņa, Ta atsedza villainiti. Atsegusi pavaicaja, Kà dzīvoja tautiņâs. Tu, māmiņa, pate zini, Kāda dzīve tautiņâs: Rītâ rutki, vakarâ, Launagâ rudzu putru. 26551-16 Māte mani tālu deva, Solij' gauži neraudàt. Es klētê kājas avu, Māte slauka asariņas; Kad es sedzu villainiti, Tad māmiņa gauži raud; Kad es kāpu kumeļâ, Rauda visas māsaciņas; Kad es jāju pa vārtiem, Rauda visi bāleliņi. Par gadiņu es atnācu Sav' māmiņu apraudzìt. Viens brālitis vārtus vēra, Otris ņēma kumeliņu; Viena māsa durvis vēra, Otra sedza villainiti; Mana veca māmuliņa Paceļ man liepu krēslu. "Kà, meitiņ, tav klājàs, Kà manam znotiņam"? Paldies, mana māmuliņa, Gan ar' labi, gan ar slikti. 26551-1 Bite savu ziedus nesa Par deviņi ezeriem; Māmiņ' savu meitu deva Aiz deviņu kungu valsts. Devitâi gadiņâi Pie māmiņas sērstu brauca. Viens bāliņis vārtus vēra, Otris jūdza kumeliņu; Viena māsa durvis vēra, Otra māsa sagšu ņēma; Māte pate krēslu cēla, Labumiņu vaicadama. Vaj māmiņa nezinaja Svešas mātes labumiņu? Piestâ grūzta pelu maize, To paš' deva nododama. 26551-15 Māte mani tāļu deva, Pate gāju vēl jo tāļu, Pate gāju vēl jo tāļu, Devitâ novadâ. Devitâi gadiņâ Pie māmiņas sērsti gāju. Viens bāliņš vārtus vēra, Otris ņēma kumeliņu; Vien' māsiņa krēslu cēla, Otra ņēma villainiti. Māmuliņa man vaicaja, Daudz tautàm mīļu vārdu. Cērt akmeni, nelec skaidas, Tà tautàm mīļi vārdi. 26551-11 Māte mani mīļ' audzeja Par visam māsiņam, Māte mani apsolija Klātejam ciemiņam. Es noiešu vēl tālaku Par visam māsiņam, Par visam māsiņam, Par deviņi novadiņi. Devitâi gadiņâi Pie māmiņas sērste braucu. Viens brālitis vārtus cēla, Otris jēma kumeliņu; Viena māsa dores dara, Otra sedza villainiti. Māte, krēslu paceldama, Vaicà manu dzīvošanu. Labi, māte, šim brīžam, Lai Dievs dod mūžiņam; Puiši man kājas ava, Kalpi jūdza kumeliņu, Manas pašas arajiņis Sēdin' mani kamanâs, Sēdin' mani kamanâs, Sasprauž manas villainites. 26551-19 Tālu mani māte deva, Par deviņi novadiņi. Devitâ gadiņâ Pie māmiņas sērst atbraucu. Viens brālitis vārtus vēra, Otris jūdza kumeliņu; Viena māsa durvis vēra, Otra sedza villainiti. Trauc māmiņa krēslu celt, Veselibu vaicadama, Veselibu vaicadama, Ar' ir laba sveša māte. Vaj, māmiņa, nezinaji Svešas mātes labumiņu? Trīs reiz pati paēdusi, Tad tik mani atmineja, Tad tik mani atmineja: Jaunuvite neēdusi, Jaunuvite neēdusi Ar saviem bērniņiem. 26551-0 Māte mani tālu deva, Par deviņi novadiņi; Devitâ gadiņâ Pie māmiņas sērst atnācu. Viens brālitis vārtus cēla, Otris jūdza kumeliņu; Viena māsa durvis vēra, Otra sedza villainiti; Māte man krēslu cēla Tēvs vaicaja veselibu. Rezultāti: 251 - 260 no 593
|