13257-3
Šogad man rozes zied
Vairak baltas, ne sarkanas;
Šogad tautas garam jāj,
Citu gadu iekšâ jās,
Citu gadu iekšâ jās,
Dos mātei labu dienu.-
"Labdien, labdien, meitu māte!
Dosi meitu, vaj nedosi?"
Uzdzirst meita tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņâ,
Ietek rožu dārziņâ
Vainaciņu darinàt.
Novijusi vainaciņu,
Tek meitiņa raudadama.
-Neraud' gauži, tautu meita,
Tūlin līdzi nevedišu;
Gaidi citas ceturtdienas,
Slauki savu pagalmiņu,
Slauki savu pagalmiņu,
Puško savu kambariti.-
-Noslauciju pagalmiņu,
Izpuškoju kambariti,
Visu dienu tautu gaidu,
Neatjāja tautas dēls.
Lai sapuva tautas dēls,
Kà mans rožu vainaciņš!

13257-5
Segloj' bēru kumeliņu,
Jāj' uz meitu māmuliņu.
Ne līdz vārtiem nedajāju,
Iztek meitu māmuliņa.
Labvakar, meitu māte!
Ko tàs tavas meitas dara?
Izdzirst meita to vārdiņu,
Ietek rožu dārziņâ;
Savijusi rožu kroni,
Tek pret mani raudadama.
Neraud, mana sirdspuķite,
Tūdaļ līdzi nevedišu;
Gaidi citas svētku dienas,
Slauki savu pagalmiņu,
Slauki savu pagalmiņu,
Gaidi manu bāleliņu.

13257-0
Es izjāju Prūšu zemi
Smilgâm šūtu kažociņu.
Saspranģeju, apsegloju
Savu bēru kumeliņu,
Nu ar Dievu, Prūšu meitas,
Man pašam līgaviņa!
Jāj' pret meitu māmuliņas,
Kà saulite mirdzedams.
Meitas māte, ieraudzijsi:
Edz, kur mana saulit lec,
Tam es došu sav' meitiņu,
Vaj ta gāje, vaj negāje.
Meitin', dzirda tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņâ,
Ietek rožu dārziņâ,
Nopin rožu vainadziņu.
Uzlikusi galviņâ,
Tek pret manim raudadama.
Neraud' vis, man' sirsniņ,
Tūdaļ līdz nevedišu;
Par trim dienàm cetortâ,
Tad no manis vairs nebēgsi.
Nu saņēme kumeliņu,
Ieved' rožu dārziņâ,
Ved man' pašu istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.
Sēžu, sēžu visu nakti,
Gaiļa laiku gaididam,
Kad sagaidu gaiļu laiku,
Tad vēl dzirdu tos vārdiņus:
Es grib' tava mīļà būt,
Glabàt visas tavas lietas,
Tavus zirgus, tavus vēršus,
Tavas klētes atslēdziņas.

13258-1
Cesìs augu es meitiņa,
Gaujâ gāju baznicâ;
Man atjāja no Kandavas
Alenderu precinieki.

13258-0
Es meitiņa Cēsîs augu,
Dunckâ gāju baznicâ;
Vaj tadēļ man atjāja
No Kandavas precenieki?

13258-2
Trikatiešu meita biju,
Raunâ gāju baznicâ;
Vaj tadēļ jau man atjāja
No Kambatas precinieki?

13259-0
Es savam kumeļam
Stīgàm šuvu iemauktiņus,
Stīgàm šuvu iemauktiņus,
Zaļa zīda pavadiņa.
Kokledamis es nojāju
Prūšôs jemti līgaviņu.
Kad nojāju, tad piesēju
Pie meitiņu rožu dārza,
Pie meitiņu rožu dārza,
Pie kuplaja ozoliņa.
Kumeliņis dancodamis
Sarauj zīda pavadiņu,
Sarauj zīda pavadiņu,
Ielec rožu dārziņâi,
Ielec rožu dārziņâi,
Meitàm skādi padarija.
Meitas, dusmas neturate,
Es to tīšu nedariju;
Grib kumeļis rožu dārzu,
Vaj rozīšu ravetaju.
-Rožu dārzu gan dabosi,
Ravetaju nedabosi.

13260-0
Es tev lūdzu, stūrmaniti,
Stūrè Lības saliņâ!
Viena meita Lībiņai,
Otra Doles vagaram.

13261-0
Es uzkāpu kalniņâ,
Segloj' savu kumeliņu;
Apsegloju, appušķoju,
Jāju tālu tautiņâs.

13262-0
Gāju meitu lūkoties,
Riekstus bēru ķešiņâ.
Sviedu sauju istabâ,
Svied' otaru kambarî.
Kamēr meitas riekstus lasa,
Tamēr saule vakarâ.
Saka manim ciema meitas,
Šo naksniņu te gulèt.
Pati meita vietu taisa,
Pati gāja klāt gulèt.
Še ir kungi, tiesas vīri,
Puiša vainas nesakiet.