13278-2
Lai man tika, kas man tika,
Ta meitiņa man patika,
Ta meitiņa man patika,
Ko uz ceļu satikos.
Sniedzu roku, devu muti,
Šķiņķoj' zelta gredzentiņu.
Šķiņķodams piesaciju:
Valkà manu gredzentiņu,
Valkà manu gredzentiņu,
Būsi mana līgaviņa.

13279-1
Līgodama laiva nāca
Uz araja meitiņàm;
Arajami dailas meitas,
Zēģelišu audejiņas.

13279-0
Līgo, laiva, uz ūdeņa,
Uz araja meitiņàm;
Arajam skaistas meitas,
Zēģelišu audejiņas.

13280-0
Līgo, laiva, uz ūdena,
Uz araja meitiņàm;
Arajam dailas meitas,
Zēģelišu audejiņas.
Laivu sēju pie ņiedrites,
Pie auziņas kumeliņu,
Pats teceju kalniņâ
Dzeltanites lūkoties.
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam.
Viena maza dzeltanite,
Ta manam prātiņam
Tai es devu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu.
Nedod rokas, nedod mutes,
Neņem zelta gredzeniņu.
Sprūk laiviņa no ņiedrites,
No auziņas kumeliņš.
Ne man laivas ne kumeļa,
Ne ar' ciema dzeltanites.
Tu domà, vīzdegune,
Ka es tevi izlūgšos?
Rìgâ ņemšu līgaviņu,
Cēsîs pirkšu kumeliņu,
Vāczemê kaldinašu
Tēraudiņa pakaviem,
Tēraudiņa pakaviem,
Sudrabiņa nagliņàm.
Tīra lina grožus viju,
Sudrabâ mērcedams,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kà saulite vizedama,
Kà saulite vizedama,
Kà zvaigznite mirdzedama.

13281-0
Meitu mātes istabiņa
Lielas jūŗas maliņâ.
Agri dzieda jūŗas gaiļi,
Agri kāpu laiviņâ,
Lai vareju līdz gaismiņu
Meitas māti apmeklèt,
Meitas māti apmeklèt
Meitas māti pamielot.
Ēd, māmiņa, dzer, māmiņa,
Vaj dod' meitu, vaj nedod.
Es redzeju trīs meitiņas
Jūŗas malu sierejot.
Viena bija man' māsiņa,
Otra brāļa līgaviņa,
Treša bija svešiniece,
Ta būs mana līgaviņa.
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzeniņu.

13282-7
Nu sala, nu sala,
Nu sīvi sala,
Aizsala jūrite
Līdz dibinim.
Nu lab' braukšana
Dzinteru zemê.
Pārvediš' brāļam
Dzinteru sievu,
Apsegš' mātei
Dzinteru sagšu.
To lik' māmiņa
Manâ pūriņâ,
Viss mans pūriņš
Dzinterâ vizè.

13282-4
Nu sala, nu sala,
Nu labi sala,
Aizsala jūriņa
Līdz dibinam.
Nu laba braukšana
Dzintaru zemê.-
Pārveda brāļam
Dzintaru sievu.
Uzlika māsiņai
Dzintaru kroni,
Apsedza māmiņai
Dzintaru sagšu.
Viz māršas pūriņš
Dzintariem vien.

13282-1
A ta ta, Dievini,
Nu labi sala!
Pārsala jūrina
Līdz dubenima.
Nu laba braukšana
Dzntara zemê,
Dzintara meitinu
Lūkoties.
Pārveda brālitis
Dzintara meitu;
Uzsedza māmini
Dzintara sagšu.
Ielika māmina
Pūra dubenâ,
Viss viz? mans pūrinis
Dzintara vien.

13282-11
Sasēda meitiņas
Reizitê,
Ej,manu bāliņu
Lūkoties.
Ņem, manu bāliņu,
Kura tev patīk.
-Ko ņemšu, māsiņa,
Izlasas vien!
-Jāj, manu bāliņu,
Zītara zemê,
Zītara zeltaines
Lūkoties.
Būs man,būs man
Zītara māršiņa,
Segs man zītara
Villainiti.

13282-6
Nu sala, nu sala,
Nu labi sala,
Sasala jūriņa
Līdz dibinam(i).
Nu laba braukšana
Dzintara zemê,
Dzintara zeltenes
Lūkoties(i).
Pārvedu brālim
Dzintara sievu.
Viss māršas pūriņš
Dzintariem vizeja.
Tēvam iedeva
Dzintara kreklu;
Mātei uzsedza
Dzintara sagšu;
Brālim uzkāra,
Dzintara dvieli,
Māsai uzlika
Dzintara vainagu.