Droša sirds, skarba daba.
Katalogs > ... > Meitu gods, tiklība. > Droša sirds, skarba daba.
6636-0 Droša tēva meita biju, Droši sevi turejos: Pret kungiem, pret ļaudim Skaldìt skaldu valodiņu. 6637-0 Dzīràs mani tà locìt, Kà vējiņis smilgu loka; Es nebiju tà augusi, Kà smildziņa dzedziedâ. 6638-0 Lēnu mani lēninaja Par visàm māsiņàm. Kad aiziešu tautiņâs, Rādiš' savu lēnumiņu: Klētî grīdu izspārdišu, Ar tautieti rādamàs. 6639-0 Miegs man nāca saulitê, Ko darišu vakarê? Sīva augu brālišôs, Ko darišu tautiņâs? 6640-2 Vaj upite vien tek strauji, Strauji tek Daugaviņa; Vaj es viena lēna būšu, Strauji mani bāleliņi. 6640-3 Sīvu manu tēvu teica, Sīvu manu māmuliņu, Sīvi visi bāleliņi, Kur es viena lēna būšu? 6640-0 Ne upite vien tek strauja, Strauja tek Daugaviņa; Ne es viena bārga biju, Bārgi mani bāleliņi. 6640-1 Vaj upite vien tek strauji? Strauji tek Daugaviņa; Vaj es vien bārga biju? Bārgi mani bāleliņi. 6641-0 Nebēdaju šo dieniņu, Vēl i citu nebēdaju, Vēl i tad nebēdaju, Kad guleju šūpolî. 6642-0 Nasabeidu bìdejama, Ni mežâ, teirumâ; Dìvs man dava drùšu pròtu, Laìma gudru podùmeņu.
|