Droša sirds, skarba daba.
Katalogs > ... > Meitu gods, tiklība. > Droša sirds, skarba daba.
6630-9 Kur es iešu, kur palikšu, Tāda bārga uzauguse: Speru kāju, zeme rīb, Saku vārdu, meži skan. 6630-1 Vai, Dieviņi, kur es iešu Tikai bārga uzauguse: Speru kāju, zeme rīb, Saku vārdu, meži skan. 6630-7 Es bij' meita, man bij vara, Es vareju lielities: Situ kāju, zeme rīb, Saku vārdu, meži trīc. 6630-0 Ai, (Vai), Dieviņi, kur palikšu, Tikai bārga uzauguse: Kāju speru, zeme rīb, Vārdu saku, meži skan. 6630-11 Visi saka, visi saka: Špetna, špetna ta meitiņa, Vārdu saka, meži skan, Soli spēra, zeme rīb. 6630-3 Vai, Dieviņ, kur nu iešu, Visai barga izaugusi: Meži skan runajot, Zeme rīb staigajot. 6630-10 Saka mani lēnu, labu, Ka es daudz nerunaju; Saku vārdu, purvi skan, Kāju spēru, zeme dimd. 6630-5 Ai, tu manu skaļu balsi, Ai, tu manu lielu sirdi: Saku vārdu, meži skan, Speru kāju, sili rīb. 6630-8 Gan pazinu, neredzejis, Kura bārga mātes meita: Kāju spēra, zeme rīb, Vārdu saka, meži skan. 6630-4 Ai, Dieviņ(i), kur palikšu, Tāda bārga uzauguse: Saku vārdu, meži skan, Speru kāju, zeme rīb.
|