Droša sirds, skarba daba.
Katalogs > ... > Meitu gods, tiklība. > Droša sirds, skarba daba.
6630-2 Oi, Dìveņ, kur eš ļeisšu, Tóda borga izauguşe: Speru kòju, zeme reib, Soku vòrdu, meži skaņ. 6630-6 Bārga biju, neliedzos, Aiz visàm māsiņàm: Saku vārdu, meži skan, Spēru kāju, zeme rīb. 6631-0 Ai, lielà kunga rija, Kāds velns tevi nokūlìs; Ai, lielà brāļu māsa, Kāds velns tevi norājìs! Kulies pati, kunga rija, Tev nebija kūlejiņa; Rājies pati, brāļa māsa, Tev nebija rājejiņa. 6632-0 Ai, lielò bārgumiņu, Kur man bija tevi likt? Sviežu rīta rasiņâ, Par pagalmu staigajot. 6633-0 Es uzaugu sīva, dzedra, Kà nātrite žogmalêi; Dažu labu tēva dēlu Kà nātrite zeldinaju. 6634-1 Kur es viena lēna augu, Droši mani bāleliņi? Tàpat māte man' aukleja, Kà drošos bāleliņus. 6634-0 Kur es viena bārga augu, Lēni mani bāleliņi? Ta māmiņa man' aukleja, Kas tos manus bāleliņus. 6635-0 Droša tēva meita biju, Droši gāju nāburgôs, Suņiem kokus mētadama, Puišiem knipas rādidama. 6635-2 Droša tēva meita biju, Droši gāju ciemiņâ; Sun' ar kaulu nospēleju, Puis' ar knipi noknipoju. 6635-1 Droša tēva meita biju, Droši gāju nāburgôs, Kokim suņus spēledama, Knipim puišus mētadama.
|