Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām.
Katalogs > ... > Precību dziesmas. > Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām.
- Rudens - precību laiks.( 320 )
- Mielasts.( 112 )
- Meitas iet rādīties.( 120 )
- Bildināšana.( 1853 )
- Atraida.15090.-@15295.( 2175 )
- Pieņem precības.( 195 )
- Taujājās, rauga vietu.( 103 )
- Sader, dod roku, dod un mij gredzenus.( 696 )
- Rokas nauda, saderot.( 14 )
- Derību mielasts jeb "lielais brandvīns".( 145 )
- Dāvanas.( 120 )
- Jāda lūkoties, jāj precībās.( 825 )
- Apdziedāšana un zobgalība dažādos precību brīžos un atgadījumos.( 548 )
- Dažādas dziesmas un apcerējumi, kas zīmējās un precībām.( 218 )
- Preceniekus izvada no brūtes mājām.( 81 )
- Precenieki pārnāk savās mājās.( 12 )
- Tautietis apciemo sarunāto līgaviņu, sevišķi nakti.( 49 )
- Brūtgans atsakās no puišu dienām, no meitiņām māsiņām.( 4 )
- Atsaka, atder, šķirās. - Atstātā brūtgana, resp. brūtes, gaudas.( 446 )
- Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās.( 89 )
- Iemesli, kādēļ meita vēl nevar, vaj negrib iet tautās.( 35 )
- Tautas gaidāmas.( 514 )
- Velti gaida.( 179 )
- Tautas (precenieki) nāk.( 1734 )
- Brāļi saņem, māsa pabaro tautas par zīmi, ka precības pieņem, un otrādi, ja precības īsi atraida.( 0 )
- Istabā viesi apsveicina nama tēvu un sevišķi nama māti, un taisni, vaj aplinku izteic savu nolūku un vajadzību.( 247 )
- Nepublicētās
Rezultāti: 1161 - 1170 no 4016 14358-0 Kuplis auga ozoliņš Bāleliņa pagalmâ; Aiz ozola lapiņām Neredz tautu iejajot. 14359-0 Līču līčiem upe tek, Staru stariem Daugaviņa; Aiz līciša , aiz stariņa Neredz tautas sajājot. 14360-0 Nedzirdeju, neredzeju Arajiņu izaugot, Sasatrūku, piejājot: Labrītiņ, malejiņa! 14361-0 Nemanami, nemanami Man atnāca precenieki. Būt' māmiņa zinājuse, Būt' kukuli izcepuse. 14362-0 Pati guļu krāsniņâ, Matpīnite pār mūriņu. Rūcējàs, rībējàs Tautu dēli pie vārtiem. 14363-0 Sajāj tautas norīb zeme, Es gulēju dienas vidu. Trīs māršiņas, brāļu sievas, Slēpjat manu lielu kaunu! Viena manu galvu glauda, Otra slauka istabiņu, Ta trešâ iztecēja Svešas tautas aizkavēt. Svešas tautams tai vaicaja: Ko dar' pate brāļu māsa? "Brāļu māsa kreklu šuva, Pie ozola mērodama; Mērodama gan domāja Dabūt vīru kà ozolu". 14363-7 Zeme rīb, tautas jāj, Es guleju dienas vidu. Trīs māršiņas, brāļu sievas, Slēpjat manu lielu kaunu! Viena manu galvu glauda, Otra slauka istabiņu, Vecakà brāļa sieva, Ta saņēma svešus ļaudis. Sveši ļaudis tà vaicaja: Kur ta pati brāļu māsa? "Brāļu māsa kreklus šūn, Pie ozola mēridama". 14363-8 Tautys jój, zeme. reib, Es guļèju dìnavydu. Voì, tu munu lelu kaunu, Maņ gaļveņa nasukóta, Maņ gaļveņa nasukóta, Ustabeņa naslaùceita. Treis màršeņis, bròļa sìvys, Paslèpit munu kaunu! Vína munu golvu glaùdit, Ùtra slaukìt ustabeņu, Vacókò bròļa sìva, Tei sajém svešus ļaudş. Pavaìcòja sveši ļaudş: Kù dor' poša bròļu mòsa? -Bròļu mòsa kraklu šyva, Pi úzula mèreidama: Svešai mòt i taidi dáli, Kai tì óru úzuļeņi. 14363-5 Ganidama noganiju Treju līču āboliņu; Gaididama sagaidiju Triju tautu sajājam. Sajāj tautas, sarībeja, Es guleju launadziņu. Trīs māršiņas, brāļu sievas, Slēpjat manu lielu kaunu! Viena manu galvu glauda, Otra slauka istabiņu, Ta trešaja izteceja Svešu ļaužu aizkavèt. Vaicà tautas māršiņai: Kur ta pate brāļu māsa? Vaj ta auda, vaj ta vērpa, Vaj rozèmi zarus loka? "Ne ta auda, ne ta vērpa, Ne rozèmi zarus loka: Brāļu māsa kreklus šuva, Pie ozola mēridama; Gan zinaja mēridama , Kà ozolis valkatajs". 14363-6 Sajāj tautas, sarībina, Es guleju launadziņu. Trīs māršiņas, brāļu sievas, Slēpiet manu lielu kaunu! Viena manu galvu glauda, Otra slauka istabiņu, Ta trešaja aizteceja Svešus ļaudis aizturèt. Tautu dēli tai vaicaja: Kur ta pate brāļu māsa? -Brāļu māsa dārziņâi Raibajâsi rozitês. -Vaj rozèmi zarus loka, Vaj vaiņagu darinaja? -Ne rozèmi zarus loka, Ne vaiņagu darinaja: Brāļa māsa kreklu šuva, Pie ozola mēridama; Gan zinaja mēridama, Kāds ozolis valkatajis. Rezultāti: 1161 - 1170 no 4016
|