9632-0
Es bij maza meitenite,
Tautâs tāļu daudzinata.
To darija daiļa rota,
Izveiciga valodiņa.

27341-2
Grūši pūta līgaviņa,
Uz rociņas guledama.
Vaj ta bija paredzejsi,
Ka es ilgi nedzīvošu.
Dzīvoš' ilgi, nedzīvošu,
Saules mūžu nedzīvošu.
Ūdentiņš, akmentiņš,
Tie dzīvoja saules mūžu.

22712-0
Es savas māršiņas
Vairs nevainašu,
Žēl man vakareja
Vainajuma.

1514-2
Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Nu liepiņa dietu gāja,
Nu liepiņa dietu gāja
Ar visàm pazarèm.

13646-26
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleniņi.
Ik rītiņa maldinaja
Pa pūrame tīru rudzu.
Ej, māmiņa, ej, apraugi,
Ko dar' mūsu malejiņa:
Nerūc vairs dziernaviņas
Nedzierž mūsu malejiņu.
Nāk māmiņa no maltuves
Uz istabu raudadama.
-Ko gaidate, bāleniņi,
Sedlojate kumeliņus,
Sedlojate kumeliņus,
Liekat caunu cepurites,
Dzenatiese sav' māsiņu
Simtu jūdžu dieniņâi!
Pirmâi simta galiņâi
Stāv deviņi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daili spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakare gaŗam veda.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Drīz mēs viņu panāksim?
-Dzenaties otru simtu.
Ras' jūs viņu panāksit.
Otrâi simta galiņâi
Stāv deviņi spēmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daili spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakare gaŗam veda.
Ai, Dieviņi, ai, Dieviņi,
Mēs māsiņu panācam,
Mēs māsiņu panācam,
Trešâi simta galiņâi:
Trešâi simta galiņâi
Jau vizuļi pabiruši,
Jau vizuļi pabiruši
Līdz tautieša nama doru.
Iznāk divi jaunie brāļi,
Kà ozoli zaļodami;
Iznāk divi mūs' māsiņas,
Kà ieviņas ziededamas.
Ieved mani namiņâi,
No namiņa istabâi.
Ceļ deviņus zīļu krēslus,
Liek sēdet, nesēdeju,
Liek sēdet, nesēdeju,
Pēc māsiņas raudzijos.
-Kas tie tādi bāleniņi,
Kas māsiņu mani sauca?
Es negribu māsas vārdu,
Nav zinami bāleniņi.
-Māsiņ zelta drostaliņa,
Pēc tevim zvērejam.
-Brālit putu gabaliņi,
Es negribu zvērejam;
Zvēretim ļautiņim,
Tiem Dieviņis nelīdzeja,
Tiem Dieviņis nelīdzeja
Nevienâi vietiņâi,
Nevienâi vietiņâi,
Ne visâi mūžiņâi.
Ai, īstaju bāleniņi,
Pārnes mātei labas dienas
Par godigu audzejumu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Par naksniņu muldejumu.

20259-6
Ne par Dieva likumiņu
Pēteram platas acis:
Krūmi, žagar' i izplēsa,
Pēc meitàm dzenoties.

12229-1
Nou es radzu, nou es pruotu,
Ka mòsiņa nadzeivuos:
Ni sèj rùožu, ni mogonu
Bròļa dòrza maliņâ.

23412-0
Teica mani dzirksteliti,
Man bij būt uguņam:
Es atradu vīra māti
Kà pagali spraigajam.

33596-3
Liepa aug mežiņâ,
Ozoliņis maliņâ;
Meita guļ gultiņâ,
Puisis gultas maliņâ.
Meitas āva baltas kājas,
Iet uz muižu padziedàt;
Puiši āva zābaciņus,
Iet uz muižu klausities.
Nāciet, ļaudis, klausities,
Kādu tiesu Laima sprieda!
Meitàm sprieda rožu dārzu
Ar visiem ziediņiem;
Puišiem sprieda bērza zarus,
Nobraucitàm lapiņàm.

25165-0
Tautiets manu pūru slēdza,
Rauga manu vilnanišu;
Es būš' tavu stalli slēgt,
Raudzìt tavu kumeliņu.