13730-9
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas aplūkot,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Pa vārtiem neiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
Ej, māsiņ, griez' celiņu,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Uz tautieša rijas durvu.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà!
Es grib' tevi pavaicàt,
Ko māsiņa vainas dara?
Tava galva, mana roka,
Trešs tērauda zobentiņš,
Tiem bij iet šniku šnaku
Par māsiņas asaràm.

4243-1
Sēdos ceļa maliņê,
Gaidu savu māmuļiti.
Izsēdejse, nesagaidu,
Eim' mājâs raudadama.

13646-0
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mums māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Pūru mala rītiņâ
Ej, māmiņa,aplūkot
Savas jaunas malejiņas (Ko dar' mūsu malejiņa),
Nerūc vaira dzirnaviņas,
Nedzied pate malejiņa.
Nāk māmiņa atpakaļ,
Asariņas slaucidama.
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Tautas māsu aizveduši.
Ceļaties, bāleliņi,
Aunaties zābakos,
Velciet lūša kažociņus,
Joziet zaļus zobeniņus,
Lieciet cauņu cepurites,
Seglojat kumeliņus,
Seglojat kumeliņus,
Dzenatiesi pēc māsiņas,
Dzenaties pēc māsiņas,
Pēc māsiņas vainadziņa.
Jājat, brāļi, simtu jūdzu,
Nesaudziet kumeliņus,
Nesaudziet kumeliņus,
Panāksiet celiņâ.-
Nojājam pirmu simtu,
Dajājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi bundzenieki.
Ai, mīļie bundzenieki,
Kam jūs še bungojat?
-Tai māsai bungojam,
Ko šodien garam veda.
-Ai, mīļie bundzenieki,
Vaj jau sen garam veda?
-Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļâ panāksat.
Nojajam otru simtu,
Uzjājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi kokletaji.
Ai, miļie koklētaji,
Kam jūs še koklejat ?
-Tai māsai koklejam,
Ko šodien garam veda.
-Ai,mīļie kokletaji,
Vaj to sen garam veda?
Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Nojājam trešu simtu
Uzjājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi spēlmaniši.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Kam jūs še spēlejat
-Tai māsai spēlejam,
Ko šodien garam veda.
-Ai, mīļie spēlmaniši,
Vaj to sen garam veda?
-Nava ilgi , steidzaties,
Vēl ceļâ panāksat.
Jājam vēl simtu jūdzu,
Jau vizuļi pabiruši.
Uzjājam augstu kalnu,
Ieraugam lielu ciemu;
Visapkārt kuplas liepas,
Atslēgàm vārti slēgti.
Laužam, brāļi, šautru klēpus,
Metam ciema sētmalâ.
Satrūkàs ciema suņi,
Sāk tie sīvi lādinàt.
Iznāk divi jauni puiši,
Kà ozoli uzauguši,
Saņem mūsu kumeliņus,
Saved staļļa dibenâ,
Met ābolu redelês,
Ber auziņas silitê,
Ber auziņas silitê,
Ielej skaidru ūdentiņu.
Iznāk divas jaunas meitas,
Kà rozites ziededamas,
Kà rozites ziededamas,
Dzelteniem matiņiem,
Ieved pašus istabâ,
Paceļ mums meldu krēslus,
Paceļ mums meldu krēslus
Pie lielà liepu galda,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek miežu alutiņu,
Uzliek vīna biķeriti.
Liek mums ēst, liek mums dzert,
Liek Dieviņu pieminèt.
Ne ēdam , ne dzeram,
Pēc māsiņas raugamies.
Ieraugam sav' māsiņu
Liepu galda galiņâ,
Liepu galda galiņâ,
Jau micite galviņâ,
Jau micite galviņâ,
Sēd asaras slaucidama.
Ai, mīļà mūs' māsiņa,
Kà tu tiki šai vidû?
-Ai, mīļie bāleliņi,
Tas notika netīšàm:
Dzirnas rūca,
Milnis klaudza,
Tautas nāca klusiņàm,
Tautas nāca klusiņàm,
Ne dzirdèti nedzirdeju,
Kà lapiņa notrīceju,
Kamanâs iemetama.
-Ai, mīļà mūs' māsiņa,
Vaj tu mums līdzi nāksi?
-Ai, mīļie bāleliņi,
Man patīk še dzīvot,
Patīk man ši zemīte,
Šìs zemites arajiņš.
Vainadziņu pārnesiet
Zobeniņa galiņâ,
Uzlieciet galviņâ
Jaunajai māsiņai.
Māmiņai aiznesiet
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu
Par šūpuļa kārumiņu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Manis mazas auklejumu,
Manis mazas auklejumu,
Manis lielas audzejumu.

12285-1
Ai, dailais āboliņ,
Smuks tu esi uzskatams;
Kad pārgrieza, tad redzeja
Melnu tārpu vidiņâ.

530-2
Aiz upites meitas dzied,
Visas bija melngalvites;
Viena pate baltgalvite,
Ta bus mana līgaviņa.
Sak' tu manim, tautas meita,
Vaj būs manim pāri brist?
-Tīk tev, brieni, tīk, nebrieni,
Es jau tava gan nebūšu.-
Nāc pie manis, tautas meita,
Es tev došu gredzentiņu.
-Liec gredzenu uz akmeņa,
Sper ar kāju ūdenî.

17442-3
Gana plata kļava lapa,
Krīt zemê griezdamàs;
Gan slavena brāļa (brāļu) māsa,
Iet tautâs raudadama.

10802-0
Teic man ļaudis, es neticu,
Cieminôs arajinu.
Neba man vecas kājas,
Āztecešu apraudzìt.

4212-0
Salda, salda brūklenite,
Vēl saldaka zemenite;
Laba, laba sveša māte,
Vēl labaka māmuliņa.

9306-1
Labi, labi, tas man tīk,
Tāļi aug arajiņis;
Ne viņš man cimdus prasa,
Ne novilka gredzentiņu.

13595-28
Skalojos(i), velejos(i)
Daugaviņas maliņâ.
Pieskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smaga koka,
Ta nogrima dibinâ.
-Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Liepas laiva viegla koka,
Ta aizgāja viļņodama
Simtu jūdžu dieniņâ,
Divi simti naksniņâ.
-Kur, bāliņi, tu panāci
Manu zīļu vainadziņu?
Jūriņâi saliņâi,
Zvejnieciņa klētiņâ,
Zvejnieciņa klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izperc manu vainadziņu.
-Jau es devu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Ar man' mīļi parunàt,
Ar man' mīļi parunàt,
Dienavidu pagulèt
Smalkâ priežu klētiņâ
Dreijatâi gultiņâ,
Dreijatâi gultiņâ
Zem baltiem palagiem.
Par dienvidus gulejumu
Būs kungam darbenieks,
Būs kungam darbenieks,
Ķeizaram kara vīrs,
Augsta zirga jājejiņš,
Smalku bruņu nesejiņš.