Kur meitas dzied, tur puiša dvēsele. No dziedātājām izvēlas līgaviņu.
529-1 Aiz kalniņa meitas dzied, Aiz migliņas neredzeju; Nosaņēmu cepuriti, Nost migliņu vēcinaju. 529-2 Aiz kalniņa meitas dzied, Aiz migliņas neredzeju; Noņēmos cepuriti, Sāk' migliņu vēcinàt. 529-0 Aiz upites meitas dzied, Aiz migliņas neredzeju; Noņēmos cepuriti, Nost migliņu vēcinaju. 529-4 Grazni dzied ciema meitas, Migliņâi neredzeju; Noņemos cepuriti, Nost migliņu vēcinaju. 529-3 Dziržu meitas jau dziedam, Migliņâ neredzeju; Nosajēmies cepuriti, Nost migliņu vēcinaju. 530-0 Aiz upites meitas dzied Melnajàm galviņàm; Viena pate baltu galvu, Ta būs mana līgaviņa. 530-1 Aiz upites meitas dzied Melnajàm galviņàm; Viena pate baltgalvite, Ta būs mana līgaviņa. Tai es došu sav' rociņu, Savu zelta gredzeniņu; To es skaisti vizinašu Ar bēro kumeliņu, Ar bēro kumeliņu, Sidrabiņa vāģišôs. 530-2 Aiz upites meitas dzied, Visas bija melngalvites; Viena pate baltgalvite, Ta bus mana līgaviņa. Sak' tu manim, tautas meita, Vaj būs manim pāri brist? -Tīk tev, brieni, tīk, nebrieni, Es jau tava gan nebūšu.- Nāc pie manis, tautas meita, Es tev došu gredzentiņu. -Liec gredzenu uz akmeņa, Sper ar kāju ūdenî. 531-1 Ak tu ciema kūzerite, Kam tik grezni padziedaji? Es gribeju sievu ņemt, Tik es tevi nepaņēmu. 531-0 Ak tu ciema ceruzite, Nedzied jele tik ražani! Man vajaga līgaviņas, Ka es tevi neapņemu.
|