Kur meitas dzied, tur puiša dvēsele. No dziedātājām izvēlas līgaviņu.
532-0 Daiļi dzieda tautu meita Zaļu bērzu biezumâ; Šķir lapiņas, nāc ārâ, Rādi savu augumiņu. 532-1 Es staigaju pa celiņu, Irbes svilpa eglajâ; Svelp, irbit, nāc ārâ, Rādi savu cekuliti. 532-2 Kas ta tāda dziedataja Tai zaļâ birztaļâ? Šķir lapiņas, nāc ārâ, Būsi mana līgaviņa. 533-0 Div' pulciņi meitu dzied, Kur tie dzied, kur nedzied? Tie dziedaja liepienê Sīku rožu dārziņâ. 534-0 Dziedat, meitas, nu iet koši, Man gan tika klausities, Man gan tika klausities, Man nevaide līgaviņas. 535-0 Dziedi, dziedi, tautas meita, Es bierzê klausijos; Div' gadiņu klausijos, Trešâ jāju lūkoties. 536-0 Dzied', meitiņa, gavilê, Mana būsi šoruden; Tu vēl pati nezinaji, Man jau māte pavēleja. 536-1 Dzied', meitiņa, gavilè, Mana būsi šoruden(i): Tu vēl pate nezinaji, Man māmiņa pavēleja. 537-5 Nestaigâ, tautu meit', Sirdi manu nekaitini; Redzej' tevi staigajot, Dzird' gadigi dzīvojot. 537-1 Nedzied' skaisti, tautu meita, Manas sirds neēdini! Jau tu man tà mīleji Klusiņàm staigadama.
|