Ļ. cien. dainuskapis.lv apmeklētāji! Tehnisku iemeslu dēļ pašlaik vietnē iegūstamā informācija var būt kļūdaina. Veicot pētījumus, lūdzam salīdzināt tekstus ar publicējumu – Krišjāņa Barona “Latvju dainām” (1. sēj. Jelgava, 1894; 2.–6. sēj. Pēterburga, 1903–1915).
23700-1
Reti tādi brāleliņi,
Kādi mani dieveriši,
Aizjūguši kumeliņu:
Sēst, vedekla, kamanâs!
20716-0
Apsaskaita saimenica,
Beņķam kāja nolūzuse.
Ieliekam beņķam kāju,
Iesmīdanam saimenicu.
5603-0
Darin' daiļi, māmuliņa,
Ne tu ilgi darinaji:
Šo ziemiņu, vasariņu,
Līdz citam rudeņam.
22089-0
Jauns teicàs tautu dēlis, -
Kāds jods tevi jaunu deva!
Simtu reizu bārdu dzina,
Tale jēma līgaviņu.
139-2
No tālienes jau pazinu,
Kur dziedaja sērdienite:
No Dieviņa vien dziedaja,
No tēviņa, māmuļites.
33556-0
Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Aztravâ šķinu,
Maskavâ pinu,
Danskavâ novalkaju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Vaj tu pazīsti
Savu īsto tēvu?
- Gan es pazinu
Savu īsto tēvu
Savu īsto tētiņu
Par simtiem arajiem:
Dimanta arklis,
Bērs kumeliņis,-
Tas ir mans īstais tēvs,
Tas ir mans arajiņš.
Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Aztravâ šķinu,
Maskavâ pinu,
Danskavâ novalkaju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Vai tu pazīsti
Savu īsto māti?
- Gan es pazinu
Savu īsto māti,
Savu īsto māmiņu
Par simtàm vērpejàm:
Sudraba ratiņš,
Dimanta spole,-
Ta mana īstà māte,
Ta mana vērpejiņa.
Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Aztravâ šķinu,
Maskavâ pinu,
Danskavâ novalkaju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Vaj tu pazīsti
- Gan es pazinu
Savu īsto brāli,
Savu īsto brāliti
Par simtiem jājejiem:
Sudraba sedli,
Dimanta kāpšļi, -
Tas ir mans īstais brālis,
Tas ir mans jājejiņš.
Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Kur šķini sarkanrozes,
Kur pini vaiņadziņu?
- Aztravâ šķinu,
Maskavâ pinu,
Danskavâ novalkaju
Sav' rožu vaiņadziņu.
- Ai, meitenite,
Ai, zeltenite,
Vaj tu pazīsti
Savu īsto māsu?
- Gan es pazinu
Savu īsto māsu,
Savu īsto māsiņu
Par simtàm audejàm:
Sudraba stelles,
Dimanta ķemme,
Ta mana īstà māsa,
Ta mana audejiņa.
1298-1
Kūmu dēļ, draugu dēļ
Es par upi laipu metu;
Es nemestu māršu dēļ,
Ne to savu bāleliņu.
15225-1
Tautiets, mani viltodams,
Sola sieku sudrabiņa;
Es nevaru kauna slēpt
Ar to sieku sudrabiņa.
16004-3
Es to savu bāleliņu
Kà puķiti darinaju;
Ne viņš melna krekla vilka,
Ne dubļainu kāju āva.
Ja grib laiska tautu meita,
Lai tin ogļu maisiņâ.
11211-1
Kad man tiktu, es iešķiltu
No smildziņas uguntiņu;
Kad man tiktu, es dabotu
No bajàra līgaviņu.
