Ģērbj un pušķo brūtganu; - brūti.
16001-0 Appuškoju bāleniņu Kà Vāczemes ozoliņu. Nu man vaļas noraudzìt, Kà puškos tautu meita; Vaj puškos, nepuškos, Dzīvos manu puškojumu. 16001-1 Appuškoju sav' dēliņu Kà peleku vanadziņu. Nu redzešu dzīvodama, Kà puškosa tautu meita. 16002-3 Es to savu bāleliņu Kà gulbiti balinaju; Es redzešu, tautu meita, Vaj tu baltu balinasi. 16002-2 Es iedevu tautu meiti Appuškotu bāleliņu; Es redzešu, šķavas mice, Kà tu viņu appuškosi. 16002-1 Es bāliņu derinaju Kà Vāczemes ozoliņu; Es redzešu, jaunà mārša, Vaj tik daiļi derinasi. 16002-4 Koši sēd mūs' brālitis Aiz galdiņa appuškots; Gan redzešu, cērpa galva, Vaj tu tādu appuškosi. 16002-0 Es bāliņu balsinaju Kà balto linu sauju; Gan redzešu, tautu meita, Vaj tik baltu balsinasi. 16002-5 Smukis, daiļis mans bāliņis, No māmiņas izpuškots; Gan redzès, tautu meita, Vaj tu tādu izpuškosi. 16003-0 Es bāliti balsinaju Kà gulbiti ezerâ; Nu apģērba tautu meita Kà zilo kovārniņu. 16003-1 Es to savu bāleliņu Kà gulbiti balinaju; Nu atveda tautu meitu, Zilu kreklu veletaju.
|