Par brūtgana un brūtes jaunumu un vecumu.
22034-1 Māmiņ' mani iedevusi Vecajam tautiešam; Čīkst tam kauli staigajot, Klab tam zobi runajot. 22034-0 Ai, ai, bāleliņ, Tavu vecu līgaviņ! Cīkstej' kauli staigajot, Klabej' zobi runajot. 22035-0 Vai, brāliši, vai, brāliši, Kur jūs mani iedevat? Ne es laba vīra sieva, Ne meitiņa vaiņagâ. 22036-0 Vai, Dieviņ, ko darišu, Jauns apņēmu līgaviņu! Gan māceju klāt gulèt, Maizi dot nevareju. 22037-0 Vai, Dieviņi, ko darišu, Jauns apņēmu līgaviņu! Nu aug meitas kà puķites, Nu varetu lūkoties. 22037-2 Mūžiņâi žēlojos, Jauns apjēmis līgaviņu: Nu aug meitas kà liepiņas, Nu būt' laba lūkošana. 22037-1 Mans dēlinis žēlojàs, Jauns apsjēmis līgavinu; Nu aug meitas jo raženas, Vēl varetu lūkoties. 22038-0 Aì Dìveņ, cik maņ griùts Tik jaunai tauteņôs! Svīdru krekļeņu nùvylku, Osorótu vyllnòņeiti. 22039-2 Laimit, mūža licejiņa, Labak visu nelikusi! Kam bij manu tēvu būt, Tas tīk manis arajiņš. 22039-0 Ei, Laimiņ licejiņ, Kam tu man tà noliki: Kam bij man tēvam būt, Tas bij mans arajiņš.
|