SĀKUMLAPA| PAR DAINU SKAPI| PALĪDZĪBA| ATSAUKSMES
Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā.
Katalogs > ... > Atbalss no senajiem laikiem. > Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā.
Rezultāti: 91 - 100 no 190
13254-1
Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstitâs kamanâs,
Rìgâ man gaisma ausa,
Vāczemê saule lēca.
Rīgas māte vārtus vēra:
"Kur braukdams tu, puisiti?
Kur braukdams tu, puisiti,
Kur tev audzis kumeliņš"?
Mežâ dzimis, mežâ audzis,
Apšu lapàm ēdinats,
Apšu lapàm ēdinats
Rīta rasu dzirdinats,
Rīta rasu dzirdinats
Skujiņàm nosukats.
13255-0
Es apkalu kraukļam kājas
Sudrabiņa pakaviem,
Jāj' caur Rìgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņàm.
13256-0
Es gan redzu, es gan redzu,
Roze man mērķi rāda:
Caur sētiņu izaugusi
Otras sētas dārziņâ.-
Par nedeļu svētu rītu
Jāju tautu sētiņâ,
Jāju tautu sētiņâ,
Jautaj' rožu ravetajas.
Jem, māmiņ, atslēdziņas,
Iesim rožu dārziņâ,
Iesim rožu dārziņâ
Meklèt rožu ravetajas.
Izmekleju rožu darzu,
Visas rozes locidams,
Pie pēdeja rožu krūma
Radu rožu ravetaju.
Labrīt, ciema zeltenit,
Ar gaidiji svešus ļaudis?
-Ko tu nāci, kas tev' veda,
Ne es tevis aicinaju.
-Es mekleju man vajaga
Sīku rožu ravetajas,
Sīku rožu ravetajas,
Smalku kreklu audejiņas.
-Būtu pati gan gājusi,
Žēl man sava rožu dārza,
Žēl man sava rožu dārza,
Savas vecas māmelites.
Trīs gadiņus balta roze
Pēc manim noraudaja:
Kur mana sējeja,
Kur laistitaja?
Kur mana ziediņu
Rāvejiņa?
Vējs manus ziediņus
Novēcinaja,
Ūdens saknites
Iztrūdinaja!
Būt' zemite viegla bijsi,
Kà tàs manas villainites,
Es būt' savu rožu dārzu
Tautâs līdzi aizvedusi.
13257-4
Šogad rozes vien ziedeja,
Citu gadu magonites;
Šogad tautas garam jāja,
Citu gadu iekšâ jās.-
"Labdien, meitu māmuliņa,
Vaj man dosi sav' meitiņu?"
Izdzirdusi tautu meita,
Ietek rožu dārziņâ,
Ietek rožu dārziņâ
Vainadziņu darinàt.
Nāk no dārza raudadama,
Asariņas slaucidama.
Vaj nu raudi, vaj neraudi,
Tūlit līdzi nevedišu;
Gaidi citas ceturtdienas,
Puško savu kambariti;
Izpuškojsi kambariti,
Gaidi mani atjājam.-
-Zeme rīb, tautas jāj,
Tec, māršiņa, vārtu celt,
Tec, māršiņa, vārtu celt,
Lai jāj tautas sētiņâ!
13257-1
Apsegloju, apbruņoju
Savu bēru kumeliņu,
Jāš' pie meitu māmuļites,
Kà saulite spīdedams,
Kà saulite spīdedams,
Kà zvaigznite mirdzedams.
Ieraug' meitu māmuļite:
Redz, kur lēca mūs' saulite!
Tam es došu sav' meitiņu,
Vaj tas lūdza, vaj nelūdza.
Dzird meitiņa šos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņâ,
Ietek rožu dārziņâi,
Nopin rožu vainadziņu.
Dziedadama nopinuse,
Raudadama iznesuse.
Neraud gauži, sirdspuķite,
Tūlit līdzi nevedišu;
Pa trim dienàm ceturtâ
Jūgšu sešus melnus zirgus,
Jūgšu sešus melnus zirgus,
Tad es tevi līdz vedišu,
Tad es tevi līdz vedišu,
Pie sav' tēva, māmuļites.
13257-2
Pieci gadi darbôs braucu,
Pieci lūša kažociņi.
Kad es gāju sievas ņemt,
Visus vilku mugurâ.
Sasprēdzeju kumeliņu,
Jāj' pret meitu māmuliņu
Jāj pret meitu māmuliņu,
Kà saulite margodama.
Ieraug' meitu māmuliņa:
Redz, kur mans znotiņš jāj!
Dzird meitiņa tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņâ.
Novijuse rožu kroni,
Tek pret mani raudadama.
Neraud, mana sirdspuķite,
Tūliņ līdzi nevedišu;
Ceturtdienu še es būšu,
Tad vairs tevis neatstāšu.
13257-3
Šogad man rozes zied
Vairak baltas, ne sarkanas;
Šogad tautas garam jāj,
Citu gadu iekšâ jās,
Citu gadu iekšâ jās,
Dos mātei labu dienu.-
"Labdien, labdien, meitu māte!
Dosi meitu, vaj nedosi?"
Uzdzirst meita tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņâ,
Ietek rožu dārziņâ
Vainaciņu darinàt.
Novijusi vainaciņu,
Tek meitiņa raudadama.
-Neraud' gauži, tautu meita,
Tūlin līdzi nevedišu;
Gaidi citas ceturtdienas,
Slauki savu pagalmiņu,
Slauki savu pagalmiņu,
Puško savu kambariti.-
-Noslauciju pagalmiņu,
Izpuškoju kambariti,
Visu dienu tautu gaidu,
Neatjāja tautas dēls.
Lai sapuva tautas dēls,
Kà mans rožu vainaciņš!
13257-5
Segloj' bēru kumeliņu,
Jāj' uz meitu māmuliņu.
Ne līdz vārtiem nedajāju,
Iztek meitu māmuliņa.
Labvakar, meitu māte!
Ko tàs tavas meitas dara?
Izdzirst meita to vārdiņu,
Ietek rožu dārziņâ;
Savijusi rožu kroni,
Tek pret mani raudadama.
Neraud, mana sirdspuķite,
Tūdaļ līdzi nevedišu;
Gaidi citas svētku dienas,
Slauki savu pagalmiņu,
Slauki savu pagalmiņu,
Gaidi manu bāleliņu.
13257-0
Es izjāju Prūšu zemi
Smilgâm šūtu kažociņu.
Saspranģeju, apsegloju
Savu bēru kumeliņu,
Nu ar Dievu, Prūšu meitas,
Man pašam līgaviņa!
Jāj' pret meitu māmuliņas,
Kà saulite mirdzedams.
Meitas māte, ieraudzijsi:
Edz, kur mana saulit lec,
Tam es došu sav' meitiņu,
Vaj ta gāje, vaj negāje.
Meitin', dzirda tos vārdiņus,
Ietek rožu dārziņâ,
Ietek rožu dārziņâ,
Nopin rožu vainadziņu.
Uzlikusi galviņâ,
Tek pret manim raudadama.
Neraud' vis, man' sirsniņ,
Tūdaļ līdz nevedišu;
Par trim dienàm cetortâ,
Tad no manis vairs nebēgsi.
Nu saņēme kumeliņu,
Ieved' rožu dārziņâ,
Ved man' pašu istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.
Sēžu, sēžu visu nakti,
Gaiļa laiku gaididam,
Kad sagaidu gaiļu laiku,
Tad vēl dzirdu tos vārdiņus:
Es grib' tava mīļà būt,
Glabàt visas tavas lietas,
Tavus zirgus, tavus vēršus,
Tavas klētes atslēdziņas.
13258-1
Cesìs augu es meitiņa,
Gaujâ gāju baznicâ;
Man atjāja no Kandavas
Alenderu precinieki.
«678910111213141516»
Rezultāti: 91 - 100 no 190
meklēt Dainu skapī