SĀKUMLAPA| PAR DAINU SKAPI| PALĪDZĪBA| ATSAUKSMES
Atbalss no senajiem laikiem.
Katalogs > ... > Precību dziesmas. > Atbalss no senajiem laikiem.
Rezultāti: 81 - 90 no 575
13250-17
Jāju, jāju pa celìnu
Caur to zaļu bērzu birz',
Uzjāj' vienu sarkan' muižu,
Tur bij četras mātes meitas;
Tur bij četras mātes meitas,
Visas vienu dailumìn'.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà diegus šķetinaj',
Ceturtà, mazakà,
Ta cūciņas ēdinaj'.
Ja es tàs nedabušu,
Es bēdâs nomiriš'
Kur jūs mani racisit,
Bēdu puisi nomiruš'?
Rokat rožu dārzìņâ
Apuš rožu saknitèm.
Tur uzauga skaista roze
Deviņàm galotnèm.
Dieva dēls gariem jāja,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aiz cepuri aizlocij'.
Vidzemnieki brīnijàs:
Kas ta tāda lielamāt'? ?
Vaj jūs traki nezinat-
Jauna puiša dvēselit'!
13250-44
Tēvs dēlami naudu deva,
Lai pirk bēru kumeliņu.
Labak pirku oša laivu,
Ne kà bēru kumeliņu;
Kamēr bēris auzas ēda,
Jau laiviņa gabalâ.
Teci, mana oša laiva
Simtu jūdzes dieniņâ,
Simtu jūdzes dieniņâ,
Divi simti naksniņâ,
Ka tu vari aiztecèt
Līdz pat Saules pagastam.
Tur tâi Saules pagastâ
Veca, veca māmuliņa.
Tai vecai māmiņaji
Trīs meitiņas zeltenites.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasieti,
Žēlabâsi nomirušu?
Skaistâ rožu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm.
Tur izauga daila roze
Deviņiem zariņiem.
Lauziet, meitas, visus zarus,
Galotnites atstājiet.
Atjāj vienis tautu dēls,
Tas nolauza galotniti,
Tas nolauza galotniti,
Aizpuškoja cepuriti.
Brīnàs ļaudis, brīnàs meitas,
Kas ta tāda puķe, bij.
Ta nebija puķe, roze,
Ta bij puiša dvēselite,
Ta bij puiša dvēselite,
Meitu dēļi nomiruša.
13250-1
Divi dienas ganôs gāju,
Neka labu nedabuju.
Gāju vēl trešu dienu,
Dabuj' doru dējejiņu ?
No tà doru dējejiņa
Dabuj' vasku riteniti.
No ta vasku riteniša
Dabuj' naudas dālderiti.
No ta naudas dālderiša
Pirku sirmu kumeliņu.
Jāju, jāju pa celiņu,
Līdz iejāju ciemiņâ.
Satrūkàs ciema suņi,
Iztek divi zeltenites.
Viena ņēma mani pašu,
Otra manu kumeliņu;
Veda manu kumeliņu
Pašâ staļļa dibinâ;
Veda mani istabâ,
Paceļ man meldas krēslu,
Paceļ manim meldas krēslu,
Paceļ man liepas galdu,
Paceļ manim liepas galdu,
Uzklāj baltu paladziņu,
Uzliek manim rudzu maizi,
Uzliek miežu alutiņu,
Lūdza man, lai es ēdu,
Lūdza mani, lai es dzeru.
13250-46
Tris gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumeliņu;
Ceturtâ gadiņâ
Jāju meitas lūkoties.
Es iegāju klētiņâ,
Noslauk' gaužas asariņas,
Noslauk' gaužas asariņas
Savâ zīdes nēzdogâ.
Es uzkāpu kumeļâ,
Prāts bij jāt, prāts nejāt,
Prāts bij jāt, prāts nejāt,
Prāts palikti sētiņâ.
No sētiņas aizjādams,
Ieraug' vienu bērzu birzi.
Es piejāju birzei klāti,
Nogriež' vienu bērzu rīksti.
No birzites aizjādams,
Ieraug' vienu lielu sētu.
Es piejāju sētai klāti,
Ieraudziju sīvus suņus.
Iznāk viena zeltainite,
Atsargà sīvus suņus;
Iznāk otra zeltainite,
Nolūdz mani no kumeļa.
Tec teciņus, tautu meita,
Sijà auzas kumeļam,
Lepnis manis kumeliņis,
Neēd auzas nesijatas.
Iznāk veca māmulite,
Ielūdz mani istabâ,
Paceļ manim smilgu krēslu,
Apklāj manim liepu galdu.
13250-31
Leìgò, laìva, uz eudiņa,
Iz oròja meitiņóm!
Tur man tyka, tur man tyka,
Tur man dzeive naapnyka.
Oròjam daìlys meitys,
Zèdželeišu audèjeņis.
Vína vèrpe, ùtra aude,
Trešò roksta zeìdauteņu.
Man, màmeņ, tù meiteņu,
Kura roksta zeìdauteņu.
-Es nadevu tós meiteņis,
Tej man poša jaunókò.
-Ka nadevi tós meiteņis,
Es nùmyru žalobóm.
Kur jeùs mani globóşet,
Meitu bàdu nùmyrušu?
-Bollt' rùzeišu dòrzeņâ
Zam rùzeišu lapeņóm.
Tur izauga kupla rùze
Deveņim žuburim.
Tur tós jaunys meitys gò
Ik sastdìnis krùņu peitu.
Nùpynuš, nùvejuš,
Saít Mòrys bazņeicâ.
Praşej' Mòra raudódama:
Kur meiteņis taidu jème?
-Reìgâ pèrku, naudu devu,
Vòczemê kalldynavu.
-Kù jiùs, meitys, malòjat,
Tys navá Reìgys krùņş,
Tej ir zàna dvèşeleite,
Meitu bàdóm myruşe.
13250-53
Trīs priedites siliņâ,
Visas vienu garumiņu.
Vienu cirte, otra lūze,
Treša līdzi locijàs.
Māmiņai trīs meitiņas,
Visas vienu dailumiņu.
Viena ada, otra raksta,
Treša zīdus šķetereja.
Do', māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdus šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasat
Bēdu puisi nomirušu?
Magoniņa dārziņâ
Zem roziša lapiņàm.
Tur izauga liela roze
Deviņiem žuburiem,
Tur iet visas jaunas meitas
Ik svētdienas puškoties.
Rāva viena, rāva otra,
Nenorāva galvenices.
Danāk divi Dieva dēli,
Tie norāve galvenici.
Tie sacija: skaista puķe!
Ta nebij skaista puķe,
Ta nebij skaista puķe,
Ta bij puiša dvēselite.
13250-0
Divas dienas mežâ gāju,
Neka laba nedabuju.
Kad izgāju trešo dienu,
Dabuj' vasku ritentiņu.
Par to vasku ritentiņu
Pirku labu kumeliņu.
Nopirc's labu kumeliņu,
Jāju meitas lūkoties.
Jāju dienu, jāju nakti,
Ceļam gala nedabuju.
Tad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Sviežu šautru sētmalê,
Satrūkàs ciema suņi.
Iztek trīs zeltenites,
Viena veca māmuliņa,
Ved man' pašu istabâ,
Kumeliņu stallitê.
Dod man ēsti, dod man dzerti,
Liek naksniņu pārgulèt.
Pataisija siena cisas
Timšajâ kaktiņâ.
Noskatiju guledams,
Ko darija zeltenites:
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas zīdiņu šķetereja!
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani apraksiet,
Žēlabâs nomirušu?
Jaunu meitu dārziņâi
Zem rozišu lapiņàm.
Ik svētdienas jaunas meitas
Atteceja kroņu pīt;
Ik svētdienas baznicâ
Lai zied manis augumiņš,
Lai zied manis augumiņš
Jaunu meitu galviņâ.
13250-13
Trīs dieniņas mežâ braucu,
Neka laba nedabuju;
Vēl aizbraucu cetorto,
Dabuj' vasku riteniti.
No ta vasku riteniša
Iesakūlu naudiņâ,
Nosapirku lielu zirgu,
Uzjāj' augstâ kalniņâ.
Salasiju šautru klēpi,
Metu ciema sētmalî.
Sajutuši ciema suņi,
Sāka visi čavinàt.
Iztek divi zeltenites
Dzeltenàm galviņam,
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu;
Zirgu veda stallitî,
Pašu veda istabâ.
Paceļ lielu liepas galdu,
Uzliek baltus maizes klaipus,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naksniņu pārgulèt.
Guledams nosavēru,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena šūn, otra ada,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè,
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdu puisi nomirušu?
Smukâ rožu dārziņâ
Apakš zaļu veleniņu.
Tur tecès jaunas meitas
Ik rītiņa pušķoties.
Rāva viena,rāva otra,
Cekuliņa nenorāva.
Jāja divi Dieva dēli,
Tie norāva virsauniti,
Tie norāva virsauniti,
Iejāj' Māras baznicâ.
Vaicà kungi, vaicà ļaudis,
Kāda koka tie ziediņi.
Tie nebija koka ziedi,
Ta bij puiša dvēselite.
13250-39
Nòču, nòču pa jiùróm,
Dasanòču zaļu muìžu.
Tymâ zaļâ muìžeņâ
Treis meitiņis màmeņai.
Vína mete,ùtra aude,
Treša roksta zeìžauteņis.
Dúd, màmeņ, tù meitiņi,
Kura roksta zeìžauteņis.
Ka nadúsi tòs meitiņis,
Meitu bàdôs es nùmèršu.
Nùmyrušu meitu bàdôs,
Kur jiùs mani globósit?
Iz kaļneņa ròžu dòrzâ,
Zam ròžeņu sakneitém,
Kur ít meitas kas svátdínes
Uz tù dòrzu puškótús.
Raunit, meitas, kò raunit,
Ròžai golvas naraunit:
Na tej beja ròžys golva,
Tej bej puìša dvèseļeite,
Tej bej puìsa dvèseļeite,
Meitu bàdôs nùmyruse.
13250-18
Jāju, jāju pa celiņu,
Ceļam gala nepanācu.
Iejāj' ciema sētstarpî,
Sāka ciema suņi riet.
Trīs meitiņas preti nāca,
Tàs sunišus atsargaja.
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu,
Trešà slēdza staļļa durvis
Ar sudraba atslēdziņu.
Tur ieveda kumeliņu
Treju staļļu dibenâ.
Ieved pašu istabâ,
Tur pacēla meldu krēslu,
Tur pacēla meldu krēslu,
Tur apklāja kļava galdu.
Tur es ēdu, tur es dzēru,
Tur pienāca vakarits.
Tais', māmiņa, guļas vietu
Vistumšâ kaktiņâ,
Lai es varu noskatìt,
Ko tàs tavas meitas dara.
Viena šuva, otra ada,
Trešà raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, man to meitu,
Kura raksta zīdautiņu!
Ja nedosi tàs meitiņas,
Nomirišu žēlabâs.
Kur jūs mani racisate,
Žēlabâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm,
Kad nāks meitas rožu plūkt,
Tad tàs mani apraudàs.
«56789101112131415»
Rezultāti: 81 - 90 no 575
meklēt Dainu skapī