2143-1
Es maza meitiņa, man dižas pup's,
Es tup' pelnôs, puiš' kac pakaļ.
Kac, kac, puisit, sadega nagi.

34045-0
Man bij viena balta pupa,
Nezinaju kur stādìt.
Stādiš' rožu dārziņâi
Apakš rožu lapiņàm.
Man izauga liela pupa
Līdz pašàmi debesìmi.
Es uzkāpu debesîse
Par pupiņas zariņiemi.
Es redzeju Dieva dēlu
Miglienâji zvejojami:
Vaŗa laiva, zelta tīklis,
Dimantiņa zēģelite.

34045-1
Man bij viena Turku pupa,
Nezinaju kur stādìt;
Stādu rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Man uzauga Turku pupa
Līdz pašàmi debesìm;
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas pākstitèm.
Es redzeju jūriņâi
Dieva dēlu zvejojot:
Zīda tīklis, zelta laiva,
Sudrabota zēģelite.

24030-0
Ar bāliņu dancojot,
Man nokrita gredzeniņš,
Skanedams noriteja
Pie tautieša kājiņàm.
Lūgšus lūdzu tautietim:
Atdod manu gredzeniņu!
Tautu dēls neatdeva
Ne par zelta gabaliņu.
Tik vien man atbildeja:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja,
Tad atdošu gredzeniņu.

6485-0
Savam rožu dārziņam
Vara stabus liedinaju,
Vara stabus liedinaju,
Sudrabiņa viju viju.
Pate stāvu dārziņâ,
Rožu kronis galviņâ.
Kurš puisitis garam gāja,
Tas pacēla cepuriti.
Kurš puisitis man patika,
To es labi sveicinaju;
Kurš man labi nepatika,
Ne virsû neskatos.

4890-11
Skaista, skaista zeltenite
Tecej' sila gabaliņu.
Steidzu, steidzu, jūdzu, jūdzu
Ābolaiņu kumeliņu,
Kan pasteigt, kam aizjūgt,
Kam aizvest gabaliņu. - -
- Paveduši gabaliņu
Sāk vaicàt sudrabiņu.
Kur es ņēmu, kas man deva,
Es nabaga bārenite?
Man navà sudrabiņa
Ne vērdiņa lielumiņa.

2221-8
Āziti, buciti, kur liki bārdiņu?
-Pārdevu Krievam, nopirku izkapti.
Ko ta izkapts tev laba (labu) dara?
-Man ta izkapts sieniņu pļauj.
Ko tas sieniņš tev laba (labu) dara?
-Man tas sieniņš telitèm dodams.
Ko tàs telītes tev laba (labu) dara?
-Man tàs telītes pieniņu dod.
Ko tas pieniņš tev laba (labu) dara?
-Man tas pieniņš bērniņiem dodams.
Ko tie bērniņi tev laba (labu) dara?
-Man tie bērniņi cūciņas gana.
Ko tàs cūciņas tev laba (labu) dara?
-Man tàs cūciņas kalniņus rok.
Ko tie kalniņi tev laba (labu) dara?
-Man tie kalniņi miezišus audzè.
Ko tie mieziši tev laba (labu) dara?
-Man tie mieziši alutiņu dod.
Ko tas alutiņš tev laba (labu) dara?
-Man tas alutiņš brāļiem dodams.
Ko tie brāļi tev laba (labu) dara?
-Man tie brāļi karâ iet.
Ko no kara tie atnesa?
-Divas zelta adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iespraudu cintiņâ.
Kur palika ta cintiņa?
-Ta sadega zil' uguni.
Kur palika zil' uguns?
-To izdzēsa smalks lietiņš.
Kur palika smalks lietiņš?
-Ieteceja upitê (straujupê).
Kur palika ta upite (straujupite)?
-To izdzēra melni vērši.
Kur palika melnie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstais mežs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs;
Tur tie ēda, tur tie dzēra
Sudrabiņa biķeriem.

5256-0
Ciemâ daiļa sērdienite,
Ne pie viena ta negāja.
Eim' stallî, sedloj' bēri,
Jāš' tīšàm apraudzìt,
Jāš' tīšam apraudzìt,
Vaj ta nāca, vaj nenāca.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk meitiņa raudadama,
Nāk meitiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
- Ko, meitiņa, tu raudaji,
Ko slauciji asariņas ?
- Kà, puisiti, neraudašu,
Ne man tēva, ne māmiņas,
Ne man tēva ne māmiņas,
Ne īstaju bāleliņu.
- Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Man ir tēvs, māmulite,
Man ir tēvs, māmulite,
Man bagati bāleliņi,
Man bagati bāleliņi,
Zelte sprādžu kalditaji.
- Jāj projam tu, pusiti,
Pie sevim es neiešu:
Sīvi tavi tēvs, māmiņa,
Lepni tavi bāleliņi.
Es gaidišu sērdieniti
Pie sevim atjājam;
Kad atjās sērdienitis,
Tad es iešu dziedadama,
Tad es iešu dziedadama,
Raibus cimdus adidama.
Tad mēs mīļi dzīvosim
Abi divi sērdieniši.

30987-0
Māmiņ miļà, māmiņ jaukà,
Man galviņa gauži sāp.
Laid man' drusciņ pastaigàt
Pa tiem jūras līcišiem.
- Meitiņ mīļà, metiņ jaukà,
Vienas tevi nelaidišu,
Cel augšâ savas māsas,
Tàs var tev līdza iet.
- Māsas manas visai greznas,
Visai lepnas palikušas,
Visas puķes nolauzušas,
Kas zied jūras līcišôs:
Raibas rozes, magonites,
Deltenàs kleņģerites.-
Māmiņ miļà, māmiņ jaukà,
Man galviņa gauži sāp.
Laid man' druzciņ pastaigàt
Pa tiem jūras līcišiem.
- Meitiņ mīļà, meitiņ jaukà,
Vienas tevi nelaidišu,
Cel augšâ savus brāļus,
Tie var tev līdza iet.
- Brāļi mani visai stalti,
Visai lepni palikuši,
Visus putnus nošāvuši,
Kas dzied jūras līcišôs:
Raibas irbes, teterišus,
Dzeltanàs cielaviņas.-
Māmiņ mīļà, māmiņ jaukà,
Man galviņa gauži sāp,
Laid man' drusciņ pastaigàt
Pa tiem jūras līcišiem.
- Meitiņ mīļà, meitiņ jaukà,
Vienas tevi nelaidišu,
Piecel jauno zvejenieku,
Tas lai tev līdza iet.
- Labrīt, zvejniek mīļais jaukais,
Dod man' savu oša laivu!-
Oša laiva smaga laiva,
Nogrimst jūras dibinâ.
Māmiņ' mīļà, māmiņ jaukà
Iet gar malu raudadama.

31920-0
Ai, caunite, vāverite,
Dod' man savu kažociņu,
Es Ķeizara kara vīrs,
Man jaguļ lēģerî.
Tàs dieniņas vien gaidiju,
Kad atnāca grāmatiņa.
Kad atnāca grāmatiņa,
Tad segloju kumeliņu.
Es aizjāju uz Prūšiem,
Prūšu bābu izkapàt,
Prūšu bābu izkapàt,
Zilu guni dedzinàt.