13011-1
Vai Dieviņi, jauni puiši,
Kur liksim vecas meitas?
Sviež uz jumta, krīt zemê,
Iekrīt nama pagrabâ.
Pagrabâ žurkas grauza,
Aizkrāsnê circeniši.
Sit pa pieri, grūž mucâ,
Ved uz Rìgu pulverî,
Lai šaudija Rìgas Krievi,
Pa ielàm staigadami.

8596-3
Vēl', Dieviņ, tu man labu,
Ļaudis laba nevēleja,
Ļaudis laba nevēleja
Ar savàm valodàm.
Ļaudis manim pakāruši
Nezinamu šūpuliti.
Šūpojiet bēdas manas,
Manas gaužas asriņas.
Manas gaužas asriņas,
Tàs zemê neriteja,
Tàs rit zelta biķerî,
Lai dzer ļauna vēletaji.

14366-2
Ganidama izganiju
Treju līču āboliņu;
Gaididama sagaidiju
Treju tautu sajàjam.
Sajàj tautas, norīb zeme,
Es guleju launagâ.
Aiju, manas brāļu sievas,
Slēpiet manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Ta trešà, vecakà,
Lai saņēma svešus ļaudis.

26541-7
Kuplis auga ozoliņis
Pie brāliša nama duru,
Trīs simtiņi sīku putnu
Dzied ozola galotnê.
Visi saka dziedadami:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Ta māsiņa sērst atbrauca,
Kur' aizveda Leišmalê;
Leišu bēri kumeliņi
Nāk kājiņas kapadami,
Nāk kājiņas kapadami,
Baltas smiltis spārdidami.

31943-0
Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabiņa lapiņàm,
Strazdiņš dzied galotnê,
Lakstigala pazarê.
Strazdiņš prasa dziedadams:
Kas tur jāj, zeme rīb?
Lakstigala atbildeja:
Tur jāj mūsu brāleliņi,
Tur jāj mūsu brāleliņi
Uz tiem Turku robežiem,
Uz tiem Turku robežiem
Ar Turkiem karoties.

24576-0
Kas tur kokleja
Upites malâ?
Bitite kokleja,
Vāvere dancoja
Uz mana vaiņaga
Šo vakariņu.
Vai, manu mīļo
Zelta vaiņadziņu,
Kur es tevi ielikšu
Mīledama?
Liek' galvâ, krīt zemê,
Liek' lādê, plīst kopam.
Ietinu baltê
Nēzdaugê,
Iedevu brāļiem,
Lai nes māsàm.
Māsiņas valkaja
Dziedadamas.

13282-6
Nu sala, nu sala,
Nu labi sala,
Sasala jūriņa
Līdz dibinam(i).
Nu laba braukšana
Dzintara zemê,
Dzintara zeltenes
Lūkoties(i).
Pārvedu brālim
Dzintara sievu.
Viss māršas pūriņš
Dzintariem vizeja.
Tēvam iedeva
Dzintara kreklu;
Mātei uzsedza
Dzintara sagšu;
Brālim uzkāra,
Dzintara dvieli,
Māsai uzlika
Dzintara vainagu.

26541-5
Gan pazinu brāļa sētu,
I tumsâ dagājuse:
Pie vārtiem(i) ozoliņis
Maztitiem zariņiem.
Tur dziedaja sīki putni
Pilni zari, pazarites,
Strazdiņš dzied virsùnê,
Lakstigala pazarê.
Strazdiņš saka dziedadamis:
Kas tur brauc? zeme rīb.
Tur atbrauca ta māsiņa,
Kura tāļu tautiņâs.
Piebraukusi pie vārtiem,
Sauc bāliņu vārtu vērt.
Bāliņš vārtu neatvēra,
Atver āru lakstigala.
Iznāk divi bāleliņi,
Kà kundziņi zābakôs;
Iznāk brāļu līgaviņas,
Kà ieviņas ziededamas;
Iznāk veca māmuliņa,
Zīdautiņu rakstidama,
Zīdautiņu rakstidama,
Asariņas slaucidama.
-Ai, tu manu mīļu bērnu,
Kà tu tiki šâi zemê?
Vaj vējiņis tev' atpūta,
Vai ūdens atlīgoja?
Ne vējiņis man' atpūta,
Ne ūdens atlīgoja:
Tautu dēla kumeliņi,
Rakstitàs kamaniņas.

14363-7
Zeme rīb, tautas jāj,
Es guleju dienas vidu.
Trīs māršiņas, brāļu sievas,
Slēpjat manu lielu kaunu!
Viena manu galvu glauda,
Otra slauka istabiņu,
Vecakà brāļa sieva,
Ta saņēma svešus ļaudis.
Sveši ļaudis tà vaicaja:
Kur ta pati brāļu māsa?
"Brāļu māsa kreklus šūn,
Pie ozola mēridama".

13186-5
Es bij puika, man bij vara,
Es vareju lielities:
Ar krūtìm kalnus cēlu,
Ar rokàm pasaulit'.
Jelgaviņa mūs'pilsēts,
To iebāzu azotê;
Jaunjelgava mazs pilsēts,
To es spraudu aiz cepures;
Bauska bija tiev' un gaŗa,
To apjozu ap vēderu;
Rìga bija liels pilsēts,
To uzcēlu uz muguru.
Prūšu zeme varen liela,
To nevaru kustinàt.