14637-1
Runá màeta, tùo voluodu,
Tij voluoda runájama:
Mun miezìši pļoùtaenê,
Nava miežu pļàvájiņas.

19006-0
Atveriet man vārtiņus,
Neba jūsu zemes gribu:
Mēs māsiņas bāleliņi,
Māsas pūra vedejiņi.

566-2
Dzídótojs tys puìşeitş,
Runótòja mòmuļeņa;
Byuş munai mòşeņai
Lobu ļaužu oròjeņš.

27242-0
Ticiet, brāļi, neticiet,
Es izmiju līgaviņu;
Simtu ņēmu zelta naudas,
Vēl skaistaku līgaviņu.

13250-25
Cìma meita vítu taìsa,
Prosa mani pòrgulét.
Guli vína, cìma meita,
Es ar tevi naguļéšu;
Es guļèju jiùru molâ
Úzuļeņa laìveņâ.-
Ít laìveņa ļeigódama,
Dasaíti zaļu muìžu.
Tyma zaļâ muìžeņâ
Treis meiteņas remesneicas:
Vína mete, ùtra aude,
Treša roksta zeìžauteņis.
Dúd, màmeņ, tù meiteņi,
Kura roksta zeižauteņas;
Ka nadúsi tòs meiteņas,
Es nùmèršu bēdeņôs.
Kur jiùs mani globósit,
Meitu bàdu nùmyrušu?
Tí jiùs mani globósit,
Ròžu dorzâ uz kaļneņa,
Ròžu dorzâ uz kaļneņa
Zam ròženu sakneitèm.
Tí staìgòja jaunas meitas
Kas reiteņa puškótús.
Raunit, meitas, kù raunit,
Ròžai golvas naraunit:
Na tei beja ròžas golva,
Tei bej puìša dvèseleite,
Tei bej puìša dvèseleite,
Meitu bàdôs nùmyruse.

22076-0
Jauna gāju tautiņâs,
Māmiņai spītedama.
Sev spīteju, ne mātei,
Jauna kritu bediņâs.
Salna koda brūkleniti,
Tautiets manu augumiņu.

5036-2
Es staigaju, es mekleju,
Man pazuda māmuliņa.
Staigadama, mekledama,
Ieteceju niedrajâ.
Tur atradu niedrajâ
Trīs sidraba avotiņus.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ bēri kumeliņi;
Trešajâ avotâ
Trīs Laimiņas mazgajàs.
Divas saka: Kur tu teci?
Trešà klātu aicinaja.
Ta kas klātu aicinaja,
Ta iedeva zīdautiņu.
Iedodama tà sacija:
Mazgà rīta rasiņâ;
Izmazgajse rasiņâ,
Kaltè rožu dārziņâ;
Izkaltejse, sarullejse,
Liec pūriņa dibinâ.
Kad iedama tautiņâs,
Sedz zem baltas vilnanites,
Asariņas noslaucìt
Tautu galda galiņâ.

34043-8
Kalejs kala debesîs,
Saules meitai saktu kala,
Saules meitai saktu kala
Zeltitiem burbuļiem.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāčôs.
Pa vārtim iejādams,
Nosper zaļu ozolinu.
Nošķiež manus zīžu svārkus
Ar ozola asinim.
Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus mazgasim?
-Mazgà Māras upitê,
Kur deviņi avotini.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus žāvesim?
-Žāvè Māras dārziņâ,
Kur deviņas saules spīd.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus rullesim?
-Rullè Māras rullitî,
Kur deviņas mangalites.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus glabasim?
-Glabà Māras šķirstinâ,
Kur deviņas atslēdziņas.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus valkasim?
Valkà Māras panāčos,
Kur deviņi panācnieki.

15363-7
Vaj ta mana laime bija,
Vaj ta mana nelaimite:
Kalpa puisi sadereju,
Saimenieku atsaciju.

17248-1
Vai, memmiņa mīļa, balta,
Kà es tevi aizmirsišu?
- Gan, meitiņa, aizmirsisi,
Neredzesi staigajot,
Neredzesi staigajot,
Nedzirdesi runajot.