34040-0
Dabuj' vienu brūnu pupu,
Iestādiju kalniņâ,
Iestādiju kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ.
Ta izauga liela gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas zariņim.
Tur satiku Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt, labrīt, Dieva dēls!
Vaj redzeji tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemê
Dēliņam kāzas dzer.
- Labrīt, labrīt, tēvs ar māti!
Kam man' mazu atstājiet?
- Ņem, dēliņ, gudru galvu,
Veca vīra padomiņu,
Kaldin' asu zobeniņu
Deviņiem žuburiem.
- Kur tas tāds kalejiņš,
Kas to tādu kaldinàs?
Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.
Es nocirtu Prūšam galvu
Ar to asu zobeniņu.
Prūšu meitas gauži raud,
Galviņâ lūkodamas.
"Še guļ manis arajiņis,
Mans maizites devejiņš!"

13250-30
Līgo laiva uz ūdeņa,
Uz araja meitiņàm;
Arajam skaistas meitas,
Zēģlišu audejiņas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetinaja;
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasieti,
Bēdiņâs nomirušu?
-Tur mēs tevi glabasim,
Skaistâ rožu dārziņâ,
Skaistâ rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Deviņàmi galotnèm.
Tur sanāca svētu rītu
Jaunas meitas puškķoties.
Laužat, meitas, ko lauzdamas,
Galotniti nelaužat.
Nolauž pašu galotniti,
Ietin zīdes nēzdogâ,
Ietin zīdes nēzdogâ,
Ienes Māŗas baznicâ.
Māŗa prasa raudadama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
Rìgâ pirku,naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.
Kam jūs, meitas, melojiet.
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņâs nomiruša.

13280-0
Līgo, laiva, uz ūdena,
Uz araja meitiņàm;
Arajam dailas meitas,
Zēģelišu audejiņas.
Laivu sēju pie ņiedrites,
Pie auziņas kumeliņu,
Pats teceju kalniņâ
Dzeltanites lūkoties.
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam.
Viena maza dzeltanite,
Ta manam prātiņam
Tai es devu savu roku,
Savu zelta gredzeniņu.
Nedod rokas, nedod mutes,
Neņem zelta gredzeniņu.
Sprūk laiviņa no ņiedrites,
No auziņas kumeliņš.
Ne man laivas ne kumeļa,
Ne ar' ciema dzeltanites.
Tu domà, vīzdegune,
Ka es tevi izlūgšos?
Rìgâ ņemšu līgaviņu,
Cēsîs pirkšu kumeliņu,
Vāczemê kaldinašu
Tēraudiņa pakaviem,
Tēraudiņa pakaviem,
Sudrabiņa nagliņàm.
Tīra lina grožus viju,
Sudrabâ mērcedams,
Lai brauc mana līgaviņa,
Kà saulite vizedama,
Kà saulite vizedama,
Kà zvaigznite mirdzedama.

13250-24
Rìgas meita vietu taisa,
Aicin' mani klāt gulèt.
Guli pate, Rìgas meita,
Es pie tevis negulešu;
Es gulešu jūriņâ
Savâ ziedu laiviņâ.
Jūras gaiļi agri dzied,
Agri mani modinaja,
Agri man jāsteidzàs
Saules muižas pagastâ.
Saules muižas pagastâ
Trīs godigas mātes meitas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirstot?
Rociet rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem;
Tur teceja ik rītiņus
Jaunas meitas kroņus vīt.
Plūciet, meitas, lauziet,meitas,
Galotniti nelauziet.
Jāj garàmi Dieva dēls,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aizpuškoja cepuriti,
Aizpuškoja cepuriti,
Iejāj' Māras baznicâ.
Tek Mārite raudadama:
Kur, puisiti, tādu ņēmi?
Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.

2221-9
Āziti, Mikuliti, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam, lai kaļ izkapti.
Kama izkapti?-Ko pļaut sieniņu.
Kama sieniņu?-Ko dot telitèm.
Kama telitèm?-Lai dod pieniņu.
Kama pieniņu?-Ko dot bērniņam.
Kama bērniņam?-Lai gana cūciņas.
Kama cūciņas?-Lai rušina kalniņu.
Kama kalniņu?-Ko sēt miezišus.
Kama miezišus?-Alutiņu darìt.
Kama alutiņu?-Tēvam dot.
Kama tèvam?-Tēvs brauca Rigâ.
Ko tas tēvs tev atveda?
-Div' misiņa adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iesprauda liepas celmâ.
Kur palika liepas celms?
-Tas sadega zilu guni.
Kur palika zila guns?
-To nodzēsa smalki lieti.
Kur palika smalki lieti?
--Sateceja mellâ upê (upitê).
Kur palika mellà upe (ta upite)?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika mellie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas saauga smalku birzi.
Kur palika smalkà birzs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs,
Biķerišus dzerdami,
Glāzites skandinadami-
Lir, lir, lir!

13254-0
Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstitâs kamanâs,
Rigâ manim gaisma ausa,
Vāczemê saule lēce;
Uz tàm Prūšu robežàm
Meitu māte vārtus vēra.
Sāk ta meitu māmuliņa
Ar manim runaties,
Ar manim runaties,
Par kumeļu brīnities.
-Kuras zemes tu, puisiti,
Kur audzets kumeliņš?
-Atmin', meitu māmulite,
Simtu mārku aizmaksašu.
-Maksà vēl otru simtu,
Tad nevaru atminèt.
-Mežâ audzis kumeliņš,
Atvasèm ēdinats,
Atvasèm ēdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Rīta rasu dzirdinats,
Egles skuju nosukats.
Pats es augu tīrumâ
Pie tēviņa, māmuliņas.-
Līdz māmiņu atceros,
Sāk man ātri žagi raut,
Sāk man ātri žagi raut,-
Vaj māmiņa piemineja?
Vaj māmiņa piemineja:
Kur līgsmo mans dēliņš?
Vaj Krievôs, vaj Leišôs,
Vaj dziļâ Vāczemê?
Ne Krievôs, ne Leišôs,
Ne dziļâi Vāczemê,
Es līgsmoju šo naksniņu
Uz tàm Prūšu robežàm,
Uz tàm Prūšu robežàm
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs meitu māmulites,
Pie tàs savas sirdspuķites.

13250-11
Gāju, gāju vienu dienu,
Neka laba nedabuju;
Gāju otru, gāju trešu,
Dabuj' vasku riteniša.
No ta vasku riteniša
Nopirk' bēru kumeliņu.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Ieraudziju zaļu ciemu.
Sviežu šautru sētmalê,
Satrūkàs ciema suņi.
Izskrien divas zeltenites,
Trešà veca māmaliņa.
Pašu vede ustabâ,
Kumeliņu stallitê,
Paceļ man melda krēslu,
Davelk man liepas galdu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naktiņu pārgulèt.
Guledams noraudziju,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena ada, otra vērpa,
Trešà raksta zīdautiņu,
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
-Tur mēs tevi glabasami,
Skaistâ rožu dārziņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem.
Ik svētdienas meitas nāce
Vainadziņus darinàt;
Novijušas vainadziņus,
Aiziet Māras baznicâ.
Māra prasa raudadama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemêi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojati,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Žēlabâs nomiruša.

13250-5
Divi dienas mežà gāju,
Neka laba nedabuju;
Trešajâi dieniņâ
Dabuj' sirmu kumeliņu.
Jūdzu sirmi kamanâs,
Braucu meitas lūkoties.
Garam braucu lielu ciemu,
Iztek ciema zeltenites.
Viena ņēma kumeliņu,
Ved ozola kūtiņâ;
Otra mani pašu ved
Smukâ liepas istabâ.
Noliek baltu liepas galdu,
Paceļ manim liepas krēslu,
Uzliek maizi, uzliek alu,
Liek man Dievus pieminèt.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vieni raudzijos.
Es ieraugu trīs meitiņas,
Visas vienas māmuliņas.
Viena ada, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Skaistâ rožu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm,
Zem rozišu lapiņàm
Dzeltenâs smiltiņâs.
Tur izauga daiļa liepa
Deviņiem žuburiem,
Deviņiem žuburiem,
Dzelteniem ziediņiem.
Ik svētdienas liepa zied,
Ik svētdienas meitas nāk,
Ik svētdienas meitas nāk
Vainadziņus darinàt.
Novijušas vainadziņus,
Iet svētdienas baznicâ.
Ik svētdienas puiši prasa:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rìgâ pirku, naudu devu,
Jelgavâi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojiet,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņâs nomiruša.

13250-6
Divi dienas mežâ gāju,
Neka laba nedabuju;
Trešo dienu aiziedams,
Dabuj' laba kumeliņa;
Dabuj' laba kumeliņa,
Tad iestāju garu ceļu,
Tad iestāju garu ceļu
Un pieplūču šautru klēpi.
Tad uzjāju lielu kalnu,
Ieraudziju tautu ciemu,
Ieraudziju tautu ciemu,
Sviežu šautres sētmalî.
Pa tam šautru sviedumam
Satrūkàsi ciema suņi;
Pa tam suņu trūkumam
Iztek ciema dzeltanites.
Divas mani pašu vede,
Trešà manu kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Niedru kaulu stallitê;
Dod tam siena, dod tam auzu,
Dod tam tīra ūdentiņa.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ manim meldas krēslu,
Apklāj baltu liepas galdu,
Uzliek Dieva mielastiņu.
Kad paēdu,kad padzēru,
Tad pateicu Dieviņam.
Taisiet manim siena cisas
Tumšajâi kaktiņâ,
Lai es varu noskatìt,
Ko tàs ciema meitas dara.
Viena vērpe, otra ada,
Trešà raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Žēlabâs nomirušu?
Skaistâ rožu dārziņâ
Zem rozišu saknitèm.
Ik svētdienas meitas nāce
Vainadziņus darinàt.
Novijušas vainadziņus,
Aiziet Māras baznicâ.
Māra prasa raudadama:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemêi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojati,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Žēlabâs nomiruša.

13268-0
Jersikâ iesēdos
Ozoliņa laiviņâ,
Pa Daugavu nolīgoju,
Kà lidot nolidoju.
Sērpilî suņi rēja,
Sērenê gaiļi dzied,
Rìgu, Rìgu, lielu Rìgu
Ar gaismiņu ieraudziju.
Rìgâ pirku sirmu zirgu,
Jelgavâ kaldinaju,
Jelgavâ kaldinaju
Dimantiņa pakaviem,
Dimantiņa pakaviem
Sudrabiņa nagliņàm.
Es aizjāju līdz Kandavu
Ar saulites uzlēkšanu.
Jau atradu zelteniti
Samalušu sijajam.
Sijà auzas, zeltenite,
Dod manam kumeļam,
Tevis dēļ atteceja
Šādu zemes gabaliņu.
Ar sieciņu auzas bēra,
Ar kausiņu ūdentiņu.
Man pašam roku deva,
Asariņas slaucidama.
Kam, meitiņa, tu raudaji,
Kam slauciji asariņas?
Lai raudaja Abaviņa,
Tai pietrūka veletajas.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Liepu laiva līgojàs,
Liepu laiva līgojàs
Daugaviņas maliņâ.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Vedu savu līgaviņu,
Cetortâja rītiņâ
Pa Daugavu pārlidoju.
Līgaviņu guldināju
Liepu ziedu klētiņâ.
Abi mīļi guldamies
Nolauzam liepai zaru,
Nolauzam liepai zaru,
Palikam pagalvê.
Abi mīļi celdamies
Metam zaru upitê.
Ta upite nenesdama
Iemet zaru Daugavâ;
Ta Daugava nenesdama
To iemeta jūriņâ;
Ta jūriņa nenesdama
Izmet smilkšu kalniņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur nāk kungi, tur araji,
Ne zariņa nenolauza.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauž pašu virsuniti,
Aizpuškoja cepurites,
Aizpuškoja cepurites,
Jāja meitas lūkoties.
Viens tie ņēma saules meitu,
Otrais Līgas kalpuniti.
Vienam saule atspīdeja
Zeltitiem stariņiem;
Otram dziesmas aizskaneja
Rītiņôsi, vakarôs,
Rītiņôsi, vakarôs,
Dieva dēlus daudzinot.