96-1
Dod, Dieviņi, veselibu,
Nedzīvošu samisusi;
Apakš zaļu veleniņu,
Tur dzīvošu samisusi.

5926-4
Es bij meita, man bij laime,
Man bij Dieva palīdziņš:
Vakar rozes dārzâ sēju,
Šorīt viju vainagâ.

11089-5
Kad no Dieva nopelnitu
Vienu labu kumeliņu;
Kad no Laimes izsalūgtos
Mūžam labu malejiņu.

5037-7
No rītiņa liela migla,
Man pazuda māmuļite.
Niedru purvu tecedama,
Uztek' triju avotiņu.
Vienâ dzēra govis, vērši,
Otrâ bēri kumeliņi;
Tâi trešajâ avotâi
Divi baltas mazgajàs.
Viena bija mīļa Māŗa,
Otra mana māmuļite.
Māmiņ' mani projam sūta,
Mīļa Māŗa klāt aicina.
Mīļa Māŗa man iedeva
Skudras austu nēzdodziņu.
Iedodama piesacija:
Mazgà rīta rasiņâ;
Mazgà rīta rasiņâ,
Rullè zelta rullitî;
Rullè zelta rullitî,
Žau niedrites galiņâ.
Tur atjās Dieva dēli
Ik rītiņa mazgaties,
Ik rītiņa mazgaties,
Nezdogâ slaucities.
Slaucidamies tie runaja:
Ko mēs dosim sērdienei?
Viens dosim govis, vēršus,
Otris bērus kumeliņus;
Tas trešais novēlesim
Labas laimes dzīvojam.

22296-0
Necereju godâ tapt,
Ilg' iedama kalponèm;
Man Dieviņis pataupija
Tīkamaju tēva dēlu.

23177-2
Ar Dieviņu, ar Dieviņu,
Nu nosprāga vīra māte!
Nu man visas vaļas bija,
Visas klētes atslēdziņas,
Visas klētes atslēdziņas,
Visi govu laidariņi.

16978-9
Es apāvu baltas kājas
Pie māmiņas klētiņâ;
To zin Dievis, mīļa Māra,
Kur noaušu vakarâ.

35207-0
Paldies devu Dieviņam,
Šogad laba vasariņa:
Briest man rudzi, briest man mieži,
Briest man visa labibiņa,
Briest man visa labibiņa,
Briest jaunà līgaviņa.

22873-0
Ak, Dieviņ, ak, Dieviņ,
Nu man bija laimejies:
Es dabuju to puisiti,
Kur meitiņas dalijàs.

2095-1
Vālodzite Dievu lūdza,
Par kalniņu lidodama:
Dod vējam nelauzt zaru,
Man bērniņi šūpulî.