24945-4
Guli, mana līgaviņa,
Uz manàm rociņàm;
Kad rociņas nogulesi,
Tad es tevi modinašu.
Mosties, mana līgaviņa,
Man rociņas noguletas!
Līgaviņa, modusies:
Vai, Dieviņ, galva sāp!
Ne par galvu nebēdatu,
Kad tik taptu atpakaļ,
Kad tik taptu atpakaļ
Pie tēviņa, māmulites,
Pie tēviņa, māmulites,
Pie īstaja bāleliņa.
Tad sūdzetu māmiņai
Šìs naksniņas gulejumu.

13250-34
Māte mani bārin bāra,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es iegāju klētiņâ,
Gauži, gauži noraudaju.
Apāos baltas kājas,
Apvilkos baltu kreklu,
Apvilk' trejus brūnus svārkus,
Uzlik' cauna cepuriti,
Uzlik' cauna cepuriti,
Apsegloju kumeliņu.
Kumeļam uzlēkdams:
Nu ar Dievu, tēvs,māmiņa!
Es aizjāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Uzjāj'vienu augstu kalnu,
Redzu vienu lielu ciemu.
Sviežu skaidu sētmalâ,
Lai tie ciema suņi rej.
Sāk tie ciema suņi riet,
Iznāk trīs zeltenites.
Viena mani pašu ved,
Otra manu kumeliņu,
Trešà slēdz zelta vārtus
Ar sidraba atslēgàm.
Ieved manu kumeliņu
Tīra zelta stallitê,
Ieved pašu istabâ,
Paceļ manim niedru krēslu,
Uzklāj baltu liepas galdu,
Uzliek cāļa cepetiti.
Tur es ēdu, tur es dzēru,
Tur pienāca vakarits.
Tais', māmiņa, siena vietu
Tumšajâ kaktiņâ,
Lai es labi noskatos,
Ko tàs tavas meitas dara.
Viena ada, otra raksta,
Treša zīdu šķetinaj.
Dod,māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaj;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Meitu bēdâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Meitu bēdâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga liela roze
Līdz pašàmi debesim;
Es uzkāpu debesìs
Pa tiem rozes zariņiem.

32827-0
Dievs dod mūsu saimniekam
Pilnu kūti govu, vēršu,
Stallî bērus kumeliņus,
Pagultêi naudas lādi.

25808-0
Nāc, Dieviņi, pats apraugi,
Kāda mana dzīvošana:
Uz kalniņa mājas manas,
Purvâ govu laidariņš.

23712-4
Dievers māršu mīļi cēla,
Pie pagalva stāvedams:
Celies, mārša, aunies kājas,
Iesim abi druviņâ!

11082-0
Dieviņš zina to dieniņu,
Kad es ņemšu līgaviņu!
Vējiņš loka kļavienâ
Vedamàs kamaniņas.

13010-1
Vai, Dieviņ, jaunas meitas,
Kur liksim vecus puišus?
Sit pa pieri, dzen mucâ,
Ved uz Rìgu pulverî!

33315-0
Man māmiņa noauduse
Cigaunišu villainiti;
Kad Dievs dotu rītu salnu,
Rītu ietu ciganôs.

8852-0
Runajiet jūs, ļautiņi,
I uz Dievu domajiet;
Jūs to manu augumiņu
Kà katliņu skandiniet.
Skandin', Dievs, ļaužu mēles
Pašâ elles dibenâ.

15619-0
Nedod, Dieviņ, laba mūža
Pirmajam brūtganam;
Dod, Dieviņ, to nospērt
Pirmajam pērkonam.