13250-12
Trīs dieniņas mežâ brauču,
Neka laba nedabuju.
Kad izbraucu ceturto,
Dabuj' vasku riteniša,
No ta vasku riteniša
Iesakūlu naudiņâ.
Nosapirku augstu zirgu,
Uzajāju augstu kalnu.
Pielasiju šautru klēpi,
Sviežu ciema sētmalî.
Sajutuši ciema suņi,
Sāka visi čāvinàt.
Iztek divi zeltanites
Zeltenàm kājiņàm,
Ieved zirgu stallitî,
Ieved pati istabâ.
Paceļ baltu liepas galdu,
Uzklāj baltu paladziņu,
Uzliek baltas biķerites,
Uzliek baltu maizes klaipu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek naktiņu pārgulèt.
Es aizgāju, nozavēru,
Ko darija ciema meitas.
Viena ada, otra šuva,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņ, man to meitu,
Kas to zīdu šķetereja.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasat,
Bēdu puisi nomirušu?
Zem rozišu lapiņàm
Magoniņu dārziņâ.
Tur uzauga liela liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur ik rīta meitas gāja
Pie tàs liepas puškoties.
Rāva viena, rāva otra,
Nenorāva galvenieka;
Dajāj divi Dieva dēli,
Tie norāva galvenieku.

4988-0
Es iesēju lielu pupu
Baltâ rožu dārziņâ.
Ta izauga tieva gara
Līdz pašàmi debesim
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas zariņiem.
Es redzeju Dieva dēlu
Siekiem bites mērojot.
Pavaicaju Dieva dēlu,
Ko dar' manis tēvs, māmiņa;
Vaj tie kūla Dieva rijas,
Vaj mēž Dieva laidariņu.
Tie nekūla, tie nemēza,
Vieglu darbu vien darija,
Vieglu darbu vien darija
Augstôs saules kalniņôs:
Tēvis pūta āža ragu,
Ganot Dieva kumeliņus;
Māte kāra villainites
Zeltābeļu zariņôs.
Cik pakāra villainites,
Nokrīt zelta ābolits;
Es gribeju vienu ņemti,
Nebij laika, nevareju.

5005-1
Iesim, meitas, lūkoties,
Kas aiz kalna džindžinaja:
Dieviņš cēla sērdieniti
Bajariņa kumeļâ.

26110-2
Eit' ar Dievu, eit' ar Dievu,
Mēs ar Dievu vadisam;
Ja ar Dievu neiesat,
Mēs ar skruķi vadisam.

31585-1
Nāc ārâ(i), rijnieciņ,
Ko es tev parādišu:
Redz, kur tava dvēselite
Vidû gaisa līgojàs;
Ne pie Dieva, ne pie vella,
Ne zemê(i) nolaidàs.

27828-1
Ai, Dieviņi, kà ir grūt,
Bez araja dzīvojot!
Tumši stāv visi kakti,
Auksti gultas paladziņi.

33155-0
Lietus vien, lietus vien
Visu garu vasariņu!
Dod, Dieviņ, saules gaisu
Jel rudeņa galiņâ.

16911-2
Gludu galviņ' i saglaužu,
Pie māmiņas dzīvodama;
Dieviņš zina, kà glaudišu,
Pie svešàs māmuliņas.

8364-2
Dievs dod apsei nelapot,
Ka ta mani sabiedeja;
Dievs dod algu tautiešam,
Ka tas mani izpaļaja.

23143-3
Kau', Dieviņ, dzīv' atrastu
Priekšâ tautu māmuļiņu;
Ja nebūtu cita laba,
Būt padoma devejiņa.