19182-0
Ai, Dieviņ, ai, Dieviņ,
Es netiku bīdelejse;
Nu sanāca bīdelbikši,
Bīdeļ' maizes ēdejiņi.

33664-3
Es atradu uz celiņa
Dieva jātu kumeliņu:
Caur segliem saule lēca,
Caur iemauktu mēnestiņš,
Pavadiņas galiņâ
Auseklitis ritinaja.

16059-0
Mēs savu brāliti
Sagaidijam;
Dievs zin, tautmeita,
Kas tevi gaidìs.

23709-0
Dieverits mīļi lūdze:
Ved māsiņu ietaļàm!
Nevedišu, dieverit,
Kam jūs bārgi dzīvojiet.

31499-0
Stārastiņ velna bērns,
Nesit man ar ievas kūju,
Dievs tev liks nosmirdèt
Kà tam ievas kociņam.

10379-1
Ak, Dieviņi, nedod man
Kaimiņôs brūtganiņa;
Vaj es varu ik dieniņas
Balta vien izstaigàt?

33654-0
Dieviņš brauca niedru tiltu
Ābolainu kumeliņu.
Lūzt niedrites pārbraucot,
Dreb Dieviņa kumeliņis.

1480-0
Paēduši, padēruši,
Pateicam(i) Dieviņam;
I Dievam pa prātam
Mūsu jauka valodiņa.

1340-0
Celies, pādite, actiņu mazgàt;
Dieviņš ienesa skaidr' ūdentiņu,
Mīļa Māŗa ienesa zeltitu dvieli.

33628-0
Kur tu skriesi (skreji), vanadziņi,
Ar tiem vasku spārniņiem?
- Skriešu (Skreju) liepas apraudzìt,
Vaj ir liela izauguse.
Gana liela, gana kupla,
Zari mirka Daugavâ.
Tēvs ar māti mīļi gul
Daugaviņas maliņâ.
Vakarâ guldamies,
Liepai zaru nolauzuši,
Liepai zaru nolauzuši,
Palikuši pagalvî.
No rītiņa celdamies,
Iemetuši Daugavâ.
Tas aizjāja par Daugavu
Spīdedams, vizedams,
Spīdedams, vizedams,
Burbulišus mētadams.
Satiek jūŗas (Dieva) zvejnieciņi,
Ieņem viņu laiviņâ,
Ieņem viņu laiviņâ,
Ietin zīda nēzdogâ,
Ietin zīda nēzdogâ,
Novizina Vāczemê,
Novizina Vāczemê,
Ienes Māŗas baznicâ,
Ienes Māŗas baznicâ,
Noliek Dieva altarî.
Vāczemnieki brīnejàs,
Kāda koka tie ziediņi.
Saka Māŗa raudadama:
Tie nevaid koka ziedi,
Tie nevaid koka ziedi,
Ta puisiša (meitiņas) dvēselite,
Ta puisiša (meitiņas) dvēselite,
Daugavâ slīcinata
(Bēdiņâs nomiruse),
(Žēlabâs nomiruša).