Rijnieks un kūlēji.
31525-0 A, Dieviņ, man bij laime, Mans brālits rijinieks; Es sēdeju pečbeņķî, Pušķè balt' villaniņ'. 31526-0 Ai, lielà rudzu rija, Kur tie tavi kūlejiņi? Cits ielīda salmiņôs, Cits jēkulas kūlitî. 31527-0 Aiz brīnuma nevareju Ne galviņas palocìt: Vaj tik vien dižu meitu Mūsu kunga rijniekam? 31528-0 Augstu cēlu spriguliti, Lēni laižu klājienâ, Lai rociņas nepiekusa, Visu nakti vēcinot. 31529-0 Auški cēļu spriguliņu, Viegli laižu salmiņôs, Lai redzeja rijnieciņš, Ka es laba kūlejiņa. 31530-0 Augsti cēlu spriguliņu, Viegli laidu salmiņôs; Sausa koka spriguliņš, Slapja kunga labibiņa. 31531-0 Dievs dod mūsu kundziņam Klibu kāju rijnieciņu, Lai tas viegli neteceja Pa lielo piedarbiņu. 31532-0 Dievs dod prieku, veselibu Kunga riju kūlejiem; Lai tiem pakas, lai masalas, Kas guleja spilveņôs. 31533-0 Dod, Dieviņ, veselibu Kunga rijas kūlejam; Lai guļ miegu, kas guļ miegu, Lai guļ miegu raudadams. 31534-0 Ej, saulite, pusdienâ, Atlaid rijas kūlejiņus; Sīvi kungi, vagarite Neatlaida kūlejiņus.
|