15545-5
Es tautiešam apsoliju
Raibus cimdus vakarâ.
Nav saulite nogājusi,
Jau tautietis pēc cimdiem.
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Mātei pūra atslēdziņas.
Dod, māmiņa, atslēdziņas,
Iešu pūra pārcilàt.
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Pate māte līdzi nāca.
Sarīdiju ciema suņus,
Lai iet māte suņu rāt.
Kamēr māte suņus rāja,
Tikmēr cimdi azotê.
Še, tautiet, tev cimdiņi,
Mans pirmais adijums,
Tumsâ vērpti, šķetereti,
Zagtin zagti māmiņai.

15545-4
Apsoliju tautiešam
Vienus baltus pirkstainišus;
Ko nu būs man nu darìt,
Mātei pūra atslēdziņa.
Dod, māmiņa, atslēdziņu,
Ieš' pūriņu apraudzit.
Vai, Dieviņ, ko darišu,
Man māmiņa līdza nāk.
Līdz iegāju klētiņê,
Sāk suniši sīvi riet.
Ej, māmiņa, paskaties,
Ko suniši sīvi rej.
Līdz māmiņa suņus skata,
Man cimdiņi azotê.
Še, tautieti, tie cimdiņi,
Ganab gudri tie dabuti,
Ganab gudri tie dabuti,
Mans pirmais adijums.

15682-0
Kad es būtu zinajuse,
Kuru dienu tautas jāja,
Es būt' brāļa istabiņu
Trīsreiz dienâ puškojuse:
No rītiņa ar rozèm,
Uz pusdienu magonèm,
Pēc pusdienas uz vakaru
Ar zaļàm palejàm.-
Es apklāju liepas galdu
Tīru zīda galdautiņu;
Pielējuse vīna glāzi,
Bēgu pate kambarê;
Loku savus garus matus
Ap to zīļu vaiņadziņu.
Ienāk pats bāleliņis,
Asariņas slaucidams.
-Nāc, māsiņa, istabâ,
Jau māmiņa sadereja;
Dod tautiešam raibus cimdus
Deviņiemi dzīporiem.-
-Tautu meita dzeltainite,
Mainisami gredzeniem!
Tev sudraba, man bij zelta,
Nāksi pate piedevàm.

17889-4
Bāliņs jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kumeliņus.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, māsiņa, kamanâs.
Labs kumelis tautiešam,
Labs manam bāliņam.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunà,
Lai ļautiņi nerunà,
Lai netaisa valodiņu.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurvìm.
Netīšam es iegāju
Mīļas Laimes istabâ.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Cel, Laimiņa, nesēdešu,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēdi, sēdi, tautu meita,
Laime, tava nesēdeja,
Laimei zirgi piekusuši,
Tev vietiņas meklejot.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
Tīra zelta, sidrabiņa,
Dimantiemi piepildija.
Kura godu negaidija,
No ērkšķiem darinaja,
No ērkšķiem darinaja,
Dadžu lapàm piepildija.

13593-0
Tautiets mani gribèt grib,
Bāliņš solàs, būs nelaist;
Tautiets solàs zagšus zagt,
Es solos bēgšus bēgt.
-Kà, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kà pūriņu aizvedisi?
-Gan pūriņu aizvedišu
Miglaiņâ rītiņâ,
Miglaiņâ rītiņâ
Brāļa ganus vadidama.-
Ni līdz krogam niaizgāju,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Zīda deķi apdeķotu,
Zīda deķi apdeķotu
Līdz pat kāju galiņam;
Pilla mute sīku dzelžu,
Pilla galva sudrabiņa;
Cik galviņu pagrozija,
Atskan visa kroga sēta.
Ne iekš kroga neiegāju,
Redz' tautiešus runajot.
Tautiešam alus kanna,
Brāļam zelta biķerite.
Tauteits sauca, bāliņš sauca:
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Lai neslāpst tav' sirsniņa!
Man sirsniņa gan neslāpa,
Man birst gaužas asariņas.
-Neraud, māsiņ, tu tik gauži,
Tālu tevi nelaidišu,
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņàm.