21657-2
Bārgajam tautiešam
Trīs biķeres rociņâ.
Divâs bija vīns ar medu,
Trešâ gaužas asariņas.
Dzer, tautieti, vīn' ar medu,
Nedzer gaužas asariņas.
Saldans bija vīns ar medu,
Sūras gaužas asariņas.

15166-4
Ganidama izganiju
Treju līču āboliņu;
Gaididama sagaidiju
Treju tautu sajājam.
Liec, māmiņa manu vaļu
Visiem treju atsacìt.
Pirmajam maizes trūka,
Otram bārga māmuliņa,
Trešajam tautiešam
Purva pļava, pliena zeme.

14676-1
Dod, māmiņa, tautiešam
Apiņotu alu dzert,
Lai es varu nomanìt,
Kāds tautieša padomiņš:
Vaj tas dzēra, vaj trakoja,
Vaj tramdija kumeliņu.-
Ne tas dzēra, ne trakoja,
Ne tramdija kumeliņu.

17439-0
Kamēr augu pie brāliša,
Māsas vārdu nedzirdeju;
Kad aizgāju tautiņâs,
Tad dzirdeju māsas vārdu.
Brālits saka tautiešam:
Man māsiņas gaužam žēl,
Ta bij mana puškotaja,
Līdz ta gāja tautiņâs.

24030-1
Ar bāliņu dancot gāju,
Nokrīt zelta gredzeniņš.
Tas aizskrēja skanedams
Pie tautieša kājiņàm.
Mīļi lūdzu tautiešam:
Atdod manu gredzeniņu!
Mīļi lūdzu, neatdeva,
Solu naudu, nepārdeva.
Pēc atdeva nelūdzams,
Sev kauniņu padarija.

15545-10
Tautiešam apsoliju
Raibus cimdus vakarâ.
Nav saulite nogājuse,
Jau tautietis pēc cimdiem.
Vai, Dievìni, ko darišu,
Mātei pūra atslēdzìn'.
Tik Dievìnu teicinaju,
Ka sunits ierējàs.
Tek māmìna suņu sauktu,
Man cimdìni azautî.
Še, tautieti, tie cimdìni,
Mans pirmais adijums,
Mans pirmais adijums,
No māmìnas zagšis zagts.

13709-4
Es atdevu sav' māsiņu
Dižam tautu bajaram.
Pa gadiņu svētu rītu
Iem' māsiņas pameklèt.
Es atradu sav' māsiņu
Svētu rītu maldinam.
Es saciju: labrītiņ!
Māsa slauka asariņas.
Es jautaju tautiešam:
Vaj ta tava kalponite?
Es ne savas kalponites
Svētrītôs malt neraidu.
Pušam laudu liepu milnu,
Trīs daļàm dzirnatiņas.

15545-7
Es tautiešam apsoliju
Raibus cimdus vakarâ.
Nav saulite norietejse,
Jau tautietis pēc cimdiem.
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Mātei pūra atslēdziņa.
Sarīdišu ciema suņus,
Lai iet māte klausitos.
Kamēr māte suņus sauca,
Man jau cimdi azotî.
Še, tautieti, tev tie cimdi,
Mans pirmais adijums,
Tumsâ vērpti, šķetereti,
Zadzin zagti māmiņai.

15104-0
Bāliņa dārzâ
Rozites raveju,
Izdzirdu bāliņa
Sunišus rejam.
Sajāja tautiņas,
Sarībinaja.
Bāliņš saņēma
Tautieša zirgus,
Ielaida ozola
Stallitê,
Pakāra iemauktus
Vadzitê,
Iemeta dabùlu
Redelês.
Ieveda bāliņš
Tautiešus klētî;
Māršiņa izvilka
Liepiņas galdiņu.
Liek tautiešam al' ar medu,
Liek sūraju brandevīnu,
Ir vēl lika tādu maizi,
Kas tīrâ medû cepta.
Pras' bāliņš tautiešam:
Kur jūs tādi staigajiet?
Sacijàs tautu dēlis
Malejiņas meklejot.
Sak' māršiņa, klausidama:
Mums dižana,-nedosim!
Sak' tautietis, celdamies:
"Kumeliņu gan zinaju,
Kumeliņu gan zinaju,
Iemauktiņu nezinaju".
Iet bāliņis pavadìt,
Iet rādìt iemauktiņu.
Sēd tautietis kumeļâ:
"Nu ar Dievu palieciet!
Ieš' citâ ciemiņâ,
Dabuš' jaunu malejiņu,
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Jums būs žēli nedodot".

13709-12
Tīši, tīši es iedevu
Sav' māsiņu bajaram;
Tīši gāju svētu rītu
Sav' māsiņu apraudzìt.
Es iegāju istabâ,
Sav' māsiņu neredzeju.
Es vaicaju tautiešam:
Vaj māsiņa baznicâ?
Tautiets mani atbildeja:
Māsiņ' maļ kambarî.
Es ne savu kalponiti
Svētu rītu nemaldinu,
Tu to savu līgaviņu
Svētu rītu malti raidi.
Nāc, māsiņa, atpakaļ,
Ja tautiņas nicinaja,
Vaj tadēļ zemê grimt,
Kad noņēma vaiņadziņu.