31979-7
Es, karâ(i) aiziedams,
Atstāj' māsu šūpulî;
Nu no kara atnākdams,
Atrod' lielu rakstitaju.
Es tev lūdzu, man' māsiņa,
Izrakst' manu karodziņu,
Visapkārt sīkus rakstus,
Vidû savu sirdi liec.

4978-5
Kur bijàt, Dieva dēli,
Nosvīduši kumeliņi,
Nosvīduši, apsegloti?
Dieva dēli kumeliņus
Ielaiž zelta aplokâ,
Ielaiž zelta aplokâ,
Daliek mani par ganiņu.
Tà pasaka dalikdami:
Nenolauz zelta zaru!
Es nolauzu trīs zariņus,
Noteceju lejiņâ,
Meklè mani mīļ' Dieviņš
Ar saviem sulaiņiem.
Atrod mani mīļ' Dieviņš
Ar saviem sulaiņiem.
Daliek mani mīļ' Dieviņš
Pie savàm kalponèm.
- Es tev lūdzu, mīļ' Dieviņ,
Kādu tu man loņu dosi?
- Es tev došu zelta kroni
Sudrabiņa maliņàm.
- Es tev lūdzu, mīļa Laime,
Kur es viņu paglabašu?
- Vakarôs guldamàs,
Liec savâ pagalvê;
Rītos agri celdamàs
Liec savâ galviņâ.

13276-0
Tumsiņâi, vakarâ?
Jāj pie manis, kalpa puisi,
Es tev došu naktes māju,
Kumeļam staļļa dangu,
Tev vietiņu pārgulèt;
Kumeļam tīras auzas,
Baltābolu redelês;
Tev gultiņu uztaisišu
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Mīkstiem dūnu spilveniem,
Baltiem linu palagiem,
Baltiem linu palagiem
Rožu deķi apsegâ,
Rožu deķi apsegâ,
Iešu pate klātgulèt.
-No rītiņa celdamies
Abi divi žēli raud:
Vienam žēl projam iet,
Otram žēl še palikt.
-Neraud gauži, līgaviņa,
Rakstiš' mazu grāmatiņu.
-Kad pārnāca grāmatiņa:
Jau ar citu saderejis.
Izlasiju, saplosiju,
Man vairs tāda nevajaga!
Kas klaus' puiša viltus mēli,
Tas klaus' vilka lelošanu;
Puisenam cirpti mati,
Trejdeviņi padomiņi.

2629-1
Cīrulit mazputniņ,
Negul' ceļa maliņâ,
Rītâ brauks lieli kungi,
Saņems tevi rociņâ,
Aizvedìs Vāczemê.
Tur tev liks malku cirst.
Kad tu malku sacirtisi,
Tad tev liks krāsni kurt;
Kad tu krāsni izkurisi,
Tad tev liks ogles dzēst;
Kad tu ogles nodzēsisi,
Tad tev liks bruņas kalt;
Kad tu bruņas būs' nokalis,
Tad tev liks kaŗâ jāt.
Ko tu kaŗâ nopelniji?
-Vienu nieku kniepadatu.
Kur palika kniepadata?
-To iespraudu liepu celmâ.
Kur palika liepu celms?
-Tas nodega zil' uguni.
Kur palika zil' uguns?
-To nodzēse smalks lietiņš?
Kur palika smalkais lietiņš?
-Tas aizgāje var' upê.
Kur palika var' upite?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika melli vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗais ceļš?
-Tas noauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizgāja lielu mežu.
Kur palika lielais mežs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie aizgāje debesîs.
Tie tur ēde, tie tur dzēre
Mīļas Māras kambarî.

32138-1
Kāda sirds tai mātei,
Pati dēlu kaŗâ raida,
Pati vilka brūnus svārkus,
Jož tērauda zobeniņ',
Jož tērauda zobeniņu,
Sedlo bēru kumeliņ',
Sak: dēliņ, tev jajāj
Ienaidnieku pulciņâ!

30101-4
Puiši jāja pieguļâ,
Mani līdzi aicinaja:
- Au(j), meitiņa, baltas kājas,
Nāc man līdzi pieguļâ!
- Kà es jāšu pieguļâ,
Man nav brūna kumelina.
- Es tev došu dūkanbrūnu,
Dūkanbrūnu kumelinu.

2321-7
Sili dega, meži dega,
Sadeg zaķim kamzoliši.
Vilciņš zaķi aicinaja
Sava dēla krustibâs.
-Kur es iešu krustibâs,
Man nav goda kamzolišu.
-Es tev došu kamzolišus,
Pazoletus zābaciņus.

34436-0
Ak tu puisi amulaini,
Strīķè manu izkaptiņu;
Izstrīķejis izkaptiņu,
Izpļauj manu cirteniņu,
Es tev došu vakarâ
Priekšautiņu pacilàt.
Apakš mana priekšautiņa
Vāverite žāvojàs
Sarkanàm austiņàm,
Melnajàm uzacèm.

1495-4
Nedomà vis, NN,
Kà vakare, aizvakar;
Ej tu sānu istabâ,
Lūdzies vecu māmuļiti:
Mana veca māmuļite,
Pielaidiese, pielaidiese!
Es tev došu cauneniti (baltu autu),
Dod pāditi lecinàt.

4089-0
Kur tu skriesi, baloditi,
Ar tiem zelta spārniņiem?
Skriešu brāļus apraudzit,
Vaj ir visi sētiņâ.
Visi bija sētiņâ,
Pastariša vien nebija.
Pastaritis aiztecejis
Tēv' un māt apraudzìt.