23098-0
Tautu dēlis lielijàs,
Mani mazu audzinajs.
Vaj tadēļ audzinaji,
Ka ganôs maizi devi?
Tu man devi, es tev devu
Vēl to lielu gabaliņu.

16592-0
Ko, brāliti, dusmas turi,
Ka ar mani nerunaji?
Vaj es tev, uzaugdama,
Dižu mantu patēreju?
Vienas pašas šūtas kurpes,
Vienu zīļu vainaciņu.

14934-0
Ko, Laimiņa, tu saciji,
Kalpiņš mani bildinaja?
-Ej, meitiņa, neatsaki,
Es tevim līdzi iešu,
Es tevim līdzi iešu,
Būs tev labi dzīvojot.

26868-2
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Vaj tev trūka miežu, rudzu,
Vaj es mīļi nedzīvoju?
Vaj es tev zirgu liedzu,
Vaj kaltâs kamaniņas?
Mīļ' es tevi izvadiju,
Vēl mīļaki sagaidiju;
Redz' es tevi pārbraucam,
Šķietu sauli uzlecam.
Mana jauna līgaviņa,
Netur ilgi ienaidiņu,
Mēs bijam abi jauni,
Drīz ienaidu dabujam.
Ja tev tīk, dzīv' ar mani,
Ja netīk, šķiramies;
Šķir pušam ziedu cimdus,
Lauž laulatus gredzentiņus,
Lauž laulatus gredzentiņus,
Met upites dibinâ,
Lai spīd upes dibinâ,
Ne nelieša rociņâ.
Atšķiries, dvēselite,
No nelieša tēva dēla!
Krustu metu, velns atstāja,
No nelieša nevareju.
Nīktin nīka tas kalniņš,
Kur mēs divi runajam,
Pušam lūza dzelzu sliegsnis,
Kur mēs divi šķīramies.

15723-1
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumeliņu;
Ceturtâi gadiņâ
Liku seglus mugurâ.
Jāju meitu precibâs,
Riekstus bēru kulitê;
Vienu sauju rījâ sviedu,
Otru sauju piedarbâ,
Trešu sauju ustabâ
Tumšajâ kaktiņâ.
Kamēr meita riekstus lasa,
Jau saulite vakarâ.
-Gul' tepat, ciema puisi,
Tev ir vieta pataisita,
Tev ir vieta pataisita
Tumšajâ kaktiņâ.

530-2
Aiz upites meitas dzied,
Visas bija melngalvites;
Viena pate baltgalvite,
Ta bus mana līgaviņa.
Sak' tu manim, tautas meita,
Vaj būs manim pāri brist?
-Tīk tev, brieni, tīk, nebrieni,
Es jau tava gan nebūšu.-
Nāc pie manis, tautas meita,
Es tev došu gredzentiņu.
-Liec gredzenu uz akmeņa,
Sper ar kāju ūdenî.

23484-1
Es tev lūdzu, vīra māte,
Ielaid mani pa durviem,
Ielaid mani pa durviem
Jele durvu kaktiņâ.
Ja Dieviņš palīdzès,
Es tad iešu aizkrāsnê.

6586-0
Pūš vējiņis, grib nolauzt
Porâi bērza galokniti;
Grib netiklis ar negodu
Noņemt manu vaiņadziņu.
Ja tev tīk, ņem ar godu,
Ar negodu nedabusi.

11406-4
Puķe, puķe, roze, roze,
Sen tu mani kaitinaji.
Kad es gāju tautiņâs,
Tu ziedeji ceļmalâ;
Kad es nācu atpakaļu,
Tev bij ziedi nobiruši.

3944-17
Çeļ, màmeņ, tu galveņu,
Aş paçeļšu veļèņeņu;
Aş tev teìkšu raudódams,
Kù man dora sveša mòte:
Çèrta pliķi, pléš aiz motu,
Sper ar kòju pabeņķî.