16039-0
Es tev lūdzu, mācitajs,
Laulà mani īsten stipri;
Man aizbēga brāļam sieva
Aiz necietas laulašanas.

14611-2
Nāc ārâ, meitu tēvs,
Samijami kumeļiem!
Tev bij bēris, man bij sirmis,
Dos' meitiņu piedevàm.

23492-0
Es tev saku, dèlu māte,
Raugi rūmi, raugi rūmi,
Nu pārvedu vedekliņu,
Tavas rūmes turetaju.

24845-0
Es tev lūdzu, vēveriti,
Aud man puķu paladziņ';
Trīs gadiņi tautu dēlis
Rìgâ gultu kaldinaja.

24486-0
Sirdi manu, dūšu manu
Zaļa vara kaldinatu:
Jau pieciešu tēv' ar māti,
Vēl noņēma vainadziņu.

29799-1
Bērit manu kumeliņu,
Es tev auzu vairs nedošu,
Tu man kaunu padariji
Zeltenišu pulciņâ:
Tev kājiņa paslīdeja,
Man nokrita cepurite.
Kas godiga mātes meita,
Padod manu cepuriti;
Kas bij kāda vīzdegune,
Ne ar kāju nepaspēra.

2221-0
Buciti, āziti, ku' liki bārdiņu?
-Izdevu Krievam izkapšu kalt.
Kam to izkapšu tev vajadzeja?
-Izkapšu vajaga sieniņa pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajaga gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajaga pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajaga bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajaga cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajaga kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajaga miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajaga alutiņu brūvet.
Ka ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajaga kaŗâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kaŗa pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Sateceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Tur tie ēda tur tie dzēra,
Biķerišus mētadami.
Es tupeju pagaldê,
Drupatiņas lasidams.
Es prasiju vienu graudu,
Man iedeva divi graudi;
Es prasiju divi graudi,
Man iedeva trīs graudi;
Es prasiju trīs graudi,
Man iedeva visu maišeli-
Blījc, pierê.

4574-0
Kur tecesi, sērdienite,
Pilnas krūtes sidrabiņa?
- Es tecešu uz Jelgavu
Pie dimanta kalejiem.
Tur man kala vainadziņu
Trīs dimanta kalejiņi.
Priekšâ lika tīru zeltu,
Pakaļâi sidrabiņu.-
Atpakaļi tecedama,
Sasatiku dēlu māti.
Griez' man ceļu, dēlu māte,
Es tev ceļu negriezišu.
Tev teic esu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi;
Tev ceļ krēslu pieci dēli,
Man deviņi bāleliņi.

4976-2
Balta, balta viešņa nāca
Bez saulites vakarâ;
Ta nebija balta viešņa,
Ta bāriņas Laime bija.
"Labvakari, bārenite,
Dzirdej' tevi saderam."
- Paldies, mana zelta Laime,
Kāda mana derešana?
Ne man govu, man vēršu,
Ne baltaju villanišu.
" Ej projam, bārenite,
Es tev gribu palīdzèt:
Būs tev govis, būs tev vērši,
Būs baltajas villanites;
Būs tavami arajam
Dūkanbēri kumeliņi."

25592-0
Trīs upites strauji skrēja
Caur bāliņa pagalmiņu.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ sirmi kumeliņi,
Tâi trešâ upitê
Jaunà mārša mazgajàs.
Es tev lūdzu, jaunà mārša,
Bez ziediņa nepamet,
Ja tev nav citu ziedu,
Met sarkanu dzīpariņu.