21175-3
Es jums teikšu, jauni zēni,
Savu gudru padomiņu:
Baltu ķēvi nepērciet,
Daiļu sievu nepreciet.
Balta ķēve, daiļa sieva,
Ta ir vīra nelaimite:
Balta ķēve jamazgà,
Daiļa sieva jaglabà.

10544-0
Precej' mani Rìgas kungi,
Prec Jelgavas kaupmaņiem.
Es neiešu ne pie viena,
Līdz es savu sagaidišu,
Līdz es savu sagaidišu
Lielu vīru uzaugam,
Lielu vīru uzaugam,
Labu gudru padomiņu.

27117-3
Citam braukti es nedevu
Savu bēru kumeliņu;
Citam rāti es nedevu
Savu jaunu līgaviņu.
Pats es jūdzu, pats es braucu
Savu daiļu kumeliņu;
Pats es rāju līgaviņu,
Padomiņu piedidams.

17889-8
Netīšami iesēdosi
Tautas dēla kamanâs;
Tautiets šķelmis man aizveda
Līdz Laimiņas namdurvìm.
Netīšami es iegāju
Mīļas Laimas istabâ;
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, mīļa Laima,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēd, meitiņ, nebaidies,
Doš' tev sievas padomiņu,
Doš' pūrâ cimdus, zeķes,
Doš' gosniņas laidarâ.

12915-6
Nāburgôs Pēteram
Div' bēdiņas gadiņâ:
Pavasar zirgs nosprāga,
Ruden sievas nedabuja.
Pēterit bālelit,
Klausi manu padomiņu,
Dabus' jaunu līgaviņu,
Dabus' jaunu kumeliņu:
Čiganam Kristapam
Vakar meita piedzimuse,
Tur varesi izaudzèt
Sevim daiļu līgaviņu;
NN muižas aitganam,
Tam bij brangi kuceniņi,
Tur varesi izaudzèt
Sevim bēru kumeliņu.

14317-1
Tautas jāaj par kalniņu,
Es rakstiju villainites.
Ej, brāliti, saver vārtus,
Līdz saņēmu dzīpariņus.
-Dzīvo droši, man' māsiņa,
Netaps' tautu sētiņâ.
-Es ieteku raudadama
Pie māmiņas istabâ.
Vaj, meitiņa, mīļa, balta,
Vaj es tautas aicinaju?
Gan tautiņas pašas zin
Tavu daiļu augumiņu,
Tavu daiļu augumiņu,
Tavu gudru padomiņu.

17889-2
Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kamanâs;
Bāliņš jūdza zelta loku,
Tautiets tīra sudrabiņa:
Aiz priekiem nezinaju,
Kuŗâs sēsti, kur nesēsti.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunà.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurvìm.
Netìšam es iegāju
Mīļas Laimas istabâ.
Mīļas Laimas istaba
Trim kārtàm izpuškota:
Puķitèm, rozitèm,
Zaļajàm palejàm.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu sievas krēslâ,
Man nav sievas padomiņš.
-Sēd, meitiņa, sievas krēslâ,
Došu sievas padomiņu,
Došu sievas padomiņu,
Likšu mici galviņâ.
Kuŗ' meitiņa godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pin,
Tai Laimiņa kroni pin
Tīra zelta, sudrabiņa.
Kuŗa goda negaidija,
Tai no ērkšķu zariņiem,
Tai no ērkšķu zariņiem
Un no dadžu lapiņàm.

15545-6
Es tautiešam apsoliju
Raibus cimdus vakarâ.
Nav saulite nogājusi,
Jau tautietis pēc cimdiem.
Vai, Dieviņi, ko darišu,
Mātei pūra atslēdziņa.
Zinu gudru padomiņu,
Kà māmiņu izmānìt.
Ej, māmiņa, klausities,
Ko tie ciema suņi rej.
Kamēr māte suņus rīda,
Tikmēr cimdi tautiešam.
Še, tautieti, tev tie cimdi,
Mans pirmais adijums,
Tumsâ vērpti, šķetereti,
Zagtin zagti no māmiņas.

17885-1
Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi divi daiļi jūdza;
Bāilņš jūdza sirmu zirgu,
Tautiets bēru kumeliņu.
Bāilņš sauca, tautiets sauca!
Sēd, māsiņa, kamanâs!
Ak, es pate nezinaju,
Kuram sēsti, kur nesēst.
Mīļi lūdzu bāliņam,
Lai piedeva padomiņu.
Bāilņš manim atsacija:
Sēd', māsiņa, pie tautieša,
Sēd', māsiņa, pie tautieša,
Tas mūžiņu vizinàs.
Man būs sava līgaviņa,
Ko mūžami vizinàt.

17889-22
Netīšami es iegāju
Mīļas Laimes sētiņâ;
Paceļ manim mīļa Laime
Sievas krēslu atsēsties.
Paldies, Laime, nesēdešu,
Man nav sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.
Atsēstosi, apskatosi,
Krustiem Laimes rozes auga,
Krustiem Laimes rozes auga,
Krustiem Laimes magonites.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
No rozèm, magonèm,
Pèrlitèm piepildija.
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšķiem darinaja,
Tai no ērkšķiem darinaja,
Dadžu lapàm piepildija.