33582-1
Sukaju galviņu,
Mazgaju mutiti,
Skatos pa logu,
Jāj precnieki.
Velns tavu kaklu!
Kam jāji garàm?
Par mazu brīdi
Jāj atpakaļi.
- Māmiņa mīļà,
Tev skaista meitiņa.
- Ta skaistà meitiņa
Nav priekš tev auguse.

15840-12
Mans pērnais brūtganiņš
Brauc uz Rìgu kurpju pirkt.
Kamēr Rìgâ kurpes pirka,
Es ar citu sadereju.
Nepūt smagi, neraud' gauži,
Es tev došu slēšu kreklu.
-Rau velns visu slēšu kreklu,
Kad es pašu nedabonu.

23628-1
Nebūs labi, nebūs labi,
Krauklis krāca ozolâ!
Dēlu māte iesprūduse
Sausa koka šekumâ.
Meitu māte skatijàs,
Glāžu logu atvērdama.
- Jel lūdzama, meitu māte,
Izglāb manu dvēseliti!
- Kāds velns tevi te iespēra
Sausa koka šekumâ!

15840-14
Smagi kŗāca sila priede,
Smalku lietu pielijuse;
Smagi pūta, gauži raud
Mans pirmais brūtganiņš.
Nepūt smagi, neraud' gauži,
Aicinašu panāksnôs,
Došu cimdus, došu zeķes
Līdz saviem brālišiem.
-Rauj velns tavus cimdus, zeķes,
Kad es pašu nedabuju!
Ko līdz manim cimdi, zeķes,
Kad nav jaunas līgaviņas?

33623-6
Mūsu puiši lielijàs
Projam iet, nedzīvot.
Ko mēs, meitas, darisam?
Liksam vaktes uz ceļiem,
Liksam vaktes uz ceļiem
Līdz pat Prūšu robežàm.
Velns tos puišus gudrus deva,
Tie aizgāja ūdens ceļu,
Tie aizgāja ūdens ceļu
Ar kuģiem uz Vāczemi.
Tie domaja Vāczemê
Vieglas dienas vien redzèt.
Tur tiem lika pupas malt,
Vaŗa bungas rībinàt.
Sāk tie kopâ runaties:
Ko mēs, puiši, darisam?
Iesim atkal atpakaļ
Savâ tēvu zemitê!
Pielūgsam tēv' un māti,
Meitas mīļi bučosam.
Tēvam auga mieži, rudzi,
Stallî bēri kumeliņi,
Stallî bēri kumeliņi,
Ciemâ skaistas zeltenites.

26868-2
Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Vaj tev trūka miežu, rudzu,
Vaj es mīļi nedzīvoju?
Vaj es tev zirgu liedzu,
Vaj kaltâs kamaniņas?
Mīļ' es tevi izvadiju,
Vēl mīļaki sagaidiju;
Redz' es tevi pārbraucam,
Šķietu sauli uzlecam.
Mana jauna līgaviņa,
Netur ilgi ienaidiņu,
Mēs bijam abi jauni,
Drīz ienaidu dabujam.
Ja tev tīk, dzīv' ar mani,
Ja netīk, šķiramies;
Šķir pušam ziedu cimdus,
Lauž laulatus gredzentiņus,
Lauž laulatus gredzentiņus,
Met upites dibinâ,
Lai spīd upes dibinâ,
Ne nelieša rociņâ.
Atšķiries, dvēselite,
No nelieša tēva dēla!
Krustu metu, velns atstāja,
No nelieša nevareju.
Nīktin nīka tas kalniņš,
Kur mēs divi runajam,
Pušam lūza dzelzu sliegsnis,
Kur mēs divi šķīramies.

33582-0
Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienâ
Jāj precinieki.
Izteku namâ
Mutiti mazgàt,
Ieteku iekšâ,
Pie dvieļa slaukos,
Pie dvieļa slaukos,
Pa logu raugos,
Ieraugu tautieti ( precniekus)
Pa lauku (ceļu) jājot,
Pa lauku (ceļu) jājot,
Uz bēra zirga.
Velns tavâ sirdî!
Aizjāja garam.
Par mazu brītiņu
Jāj atpakaļ,
Jāj atpakaļ
Pie manis pašas.
-Labdien, māmiņa,
Vaj dosi meitiņu?
-Griez apkārt, kumeļu,
Jāj projam, tautieti,
Nav mana meitiņa
Priekš tevis augusi,
Mana daiļa meitiņa
Priekš labiem ļaudìm.
Tu kāršu spēlmans,
Liels naudas tērmans,
Liels krogus dzērajs,
Liels zirgu mītnieks.
-Es jāšu projam,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Roku nebučošu.
Tu, dailà meitiņa,
Nāc, atcel vārtus!
Ši, vārtus celdama,
Sāk gauži raudàt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava (mana) vaina,
Māmiņas vaina,
Kam nesolija.
Gaid' vienu gadiņu,
Tad māte vēlès,
Tad būsi mana
Daiļa līgaviņa.

13266-1
No rītiņa priekš gaismiņas
Sedloj' savu kumeliņu.
Jāju, jāju Poļu zemi,
Poļu meitu lūkoties.
Uz tàm Poļu robežàm
Poļu meita preti nāca,
Poļu meita preti nāca,
Viena sakte krūtiņâs.
Tàs neņemšu, tàs negribu,
Nav manam prātiņam,
Nav manam prātiņam,
Nav manam augumam.
Otru rītu priekš gaismiņas
Sedloj' savu kumeliņu.
Jāju, jāju Krievu zemi,
Krievu meitu lūkoties.
Uz tàm Krievu robežàm
Krievu meita preti nāca,
Krievu meita preti nāca,
Div' saktiņas krūtiņâs.
Tàs neņemšu, tàs negribu,
Nav manam prātiņam,
Nav manam prātiņam,
Nav manam augumam.
Trešu rītu priekš gaismiņas
Sedloj' savu kumeliņu.
Jāju, jāju Leišu zemi,
Leišu meitu lūkoties.
Uz tàm Leišu robežàm
Leišu meita preti nāca,
Leišu meita preti nāca,
Trīs saktiņas krūtiņâs.
Nu es ņemšu, nu es gribu,
Nu manam prātiņam,
Nu manam prātiņam,
Nu manam augumam.-
Vienu sakti pārdevàm,
Par to govi nopirkàm;
Otru sakti pārdevàm,
Nopirkàm kazas bērnu;
Trešo sakti pārdevàm,
Nopirkàm kumeliņu.
Velns nospēra gov' ar teļu,
Vilks apēda kazas bērnu;
Braucu garu Rìgas ceļu,
Tur nosprāga kumeliņš.
Iznīkusi, izputejsi
Mūs' mīļà dzīvošana.