32819-0
Dievs dod mūsu Jāņa mātei
Pilnu kūti raibu govu,
Pilnu kūti raibu govu,
Pilnu stalli kumeliņu.
29285-0
Šita meita, šita meita,
Ta man' kūla ganidama.
Dievs dos man lielam augt,
Es ņemš' tavu vainadziņu.
1326-7
Man ejot tautiņâs,
Skudra ceļu pārteceja.
Dod, Dieviņ, tik telišu,
Cik skudrišu pūlitê.
31191-0
Dižs dižam krēslu cēla,
Kas cels man mazajam?
Dieviņš cēla mazajam
Sudrabiņa sēdeliti.
21724-3
Saka mani lēnu, lēnu,
Kad es daudz nerunaju;
Ar dieveri bārdamàs,
Kājàm krēslu saspārdiju.
545-0
Koši, koši, jauki, jauki,
Kad Dievs deva vasariņu:
Dzied putniņi, dzied meitiņas,
Meža gali gavilê.
34192-7
Tie dūmiņi Dieva doti,
Tie man ļauna nedarija;
Griķu putra, pienâ virta,
Ta māc manu dvēseliti.
1998-0
Kas kaiteja ozolam?
Kà tas krita, tà guleja;
Dievs žēloja liepas mūžu,
Liepai auga atvasites.
19528-1
Ai, Dieviņ, es nebiju
Alutiņa vecumiņ';
Es piedzimu, es atradu,
Es nomiru, vēl palika.
13250-21
Kroga Anna vietu taisa,
Aicin' mani klāt gulèt.
Guli pati, kroga Anna,
Es pie tevis negulešu;
Es gulešu jūriņâ
Savâ ošu laiviņâ.
Agri dzieda jūŗas gaiļi,
Es agrak piecēlos.
Teci, teci tu, laiviņa,
Pa ozola lapiņàm ?!
Uztek vienu zaļu muižu,
Tâi muižâ trīs meitiņas.
Viena šue,otra ade,
Trešà zīdu šķetinaj'.
Kas to zīžu šķetina,
Ta būs mana laulajiņa.
Ja es tàs nedabuš',
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet,
Puišu bēdâs nomirušu?
Rokat rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur teceja jaunas meitas
Ik svētdienas puškotos.
Raujat, meitas, ko raujat,
Galotnites neraujiet.
Atjājis viens Dieva dēls,
Nolauž galotniti,
Ienes Māŗas baznicâ.
Māŗa saka lūkodama:
Ne ta puķe, ne ta roze,
Ta ir puiša, dvēselite,
Meitas bēdâs nomiruša.
